Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Alūksne, Alberts fon Bukshēvdens, Alene, Asotes pilskalns, Autine, Bērzaunes draudzes novads, Bērzaunes pils, Bernds fon der Borhs, Beverīna, Cēsu vaivadija, Cesvaines pils, Gerdene, Ikskili, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jersika (valsts), Johans Rūdolfs Šturns, Koknese, Latgaļi, Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi, Lepene, Livonijas bīskapi, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Mārciena, Negeste, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Rīgas arhibīskapija, Silvestrs Stodevešers, Stārastija, Tīzenhauzeni, Vulfi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme, 1209. gads, 1211. gads, 1213. gads.
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Alene · Redzēt vairāk »
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Autine
Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Autine · Redzēt vairāk »
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Beverīna
Beverīnas (''Beverin'') iespējamā lokalizācija Tālavas valstī (1185-1230). Beverīna jeb Bebernīne vai Bitarīna bija Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils, kurā viņš valdījis līdz 1213.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Beverīna · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »
Gerdene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.—13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Gerdene · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Ikskili · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Johans Rūdolfs Šturns
Svētās Romas impērijas delegācijas ceļojums cauri Latvijai 1661. gadā (no ''Альбомъ Мейерберга'', 1903). Šturna zīmējumu kopojuma izdevums Pēterburgā (1827). Johans Rūdolfs Šturns (Johann Rudolf Storn) bija austriešu mākslinieks, kas 1661.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Johans Rūdolfs Šturns · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Koknese · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi
Līguma ar Jersikas ķēniņu Visvaldi teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi ir 1209.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi · Redzēt vairāk »
Lepene
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Lepene · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mārciena
Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Mārciena · Redzēt vairāk »
Negeste
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Negeste · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Silvestrs Stodevešers
Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.—12.07.1479.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Stārastija · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Vulfi
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis. Fon Vulfu dzimta ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Vulfi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1209. gads
1209.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un 1209. gads · Redzēt vairāk »
1211. gads
1211.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un 1211. gads · Redzēt vairāk »
1213. gads
1213.
Jaunums!!: Cesvaines viduslaiku pils un 1213. gads · Redzēt vairāk »
