Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Indekss Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

39 attiecības: Austrumeiropa, Austrumromas impērija, Ņeva, Baltijas jūra, Baltkrievija, Baznīcslāvu valoda, Bjarezina, Daugava, Dāņu darbi, Dņepra, Druja, Dzisna, Goti, Gotlande, Hazāri, Hījumā, Historiogrāfija, Holma, Jersika (valsts), Kaluga, Kaspijas jūra, Konstantinopole, Krāslava, Kurši, Latvija, Lādogas ezers, Melnā jūra, Oka, Roma, Rusi, Saksis Gramatiķis, Salaspils, Sāgas, Torvalds Kodransons, Valdaja augstiene, Veļikijnovgoroda, Vikingi, Volga, Zviedrija.

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Ņeva · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Bjarezina

Bjarezina jeb Berezina ir upe Baltkrievijā, Dņepras pieteka.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Bjarezina · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Daugava · Redzēt vairāk »

Dāņu darbi

1514. gadā Parīzē iespiestā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Zēlandē, kurā sarakstīta hronika "Dāņu darbi". Dāņu darbi ir dāņu Sores klostera mūka Sakša Gramatiķa no aptuveni 1178.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Dāņu darbi · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Dņepra · Redzēt vairāk »

Druja

Druja ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Druja · Redzēt vairāk »

Dzisna

Dzisna jeb Disna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajonā pie Dzisnas upes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Dzisna · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Goti · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Gotlande · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Hazāri · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Hījumā · Redzēt vairāk »

Historiogrāfija

Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »

Holma

Holma ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala dienvidu daļā, Holmas rajona centrs pie Kunjas upes ieteces Lovatē.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Holma · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Kaluga

Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kaluga · Redzēt vairāk »

Kaspijas jūra

Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Krāslava · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Kurši · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Latvija · Redzēt vairāk »

Lādogas ezers

Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Oka

Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Oka · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Roma · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Rusi · Redzēt vairāk »

Saksis Gramatiķis

Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (dzimis ap 1140. gadu, miris ap 1220. gadu) bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" (Gesta Danorum) autors.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Saksis Gramatiķis · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Salaspils · Redzēt vairāk »

Sāgas

rokraksta (ap 1350. gadu). Sāgas (daudzskaitlī: sögur, no segja — 'stāstīt, runāt') ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Islandes viduslaiku kultūrā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Sāgas · Redzēt vairāk »

Torvalds Kodransons

Piemineklis Īslandes ziemeļu piekrastē pirmajam kristiešu misionāram bīskapam Frīdriham un viņa pavadonim Torvaldam (pa labi), kas atklāts 1981. gadā par godu valsts kristīšanas tūkstošgadei. Torvalds Kodransons (ap 950 — ap 1002) bija īslandiešu "Kristīšanas sāgā" (Kristni saga) un citās sāgās pieminēts vikings un pirmais kristiešu misionārs "Austrumu ceļā", kas Polockas ķēniņa valstī nodibināja klosteri.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Torvalds Kodransons · Redzēt vairāk »

Valdaja augstiene

Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Vikingi · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Volga · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ceļš no varjagiem uz grieķiem un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Daugavas ūdensceļš, Senais Daugavas ūdensceļš.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »