Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Parastā odze

Indekss Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

44 attiecības: Apvienotā Karaliste, Īrija, Ķīna, Āzija, Balkānu pussala, Bezastainie abinieki, Centrāleiropa, Dzīvnieki, Eirāzija, Eiropa, Francija, Gliemji, Grams, Grauzēji, Grieķija, Inde, Itālija, Kārlis Linnejs, Krievija, Kukaiņi, Latvija, Mātīte, Mēle, Mērenā josla, Mežs, Mongolija, Oža, Odžu dzimta, Ola, Parastais zalktis, Priedes, Purvs, Putni, Sahalīna, Skaņa, Skandināvija, Sliekas, Smarža, Tālie Austrumi, Tēviņš, Vācija, Zīdītāji, Ziemeļkoreja, Ziemeļu polārais loks.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Parastā odze un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Parastā odze un Īrija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Parastā odze un Ķīna · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Parastā odze un Āzija · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Parastā odze un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Parastā odze un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Parastā odze un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Parastā odze un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Parastā odze un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Parastā odze un Eiropa · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Parastā odze un Francija · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Parastā odze un Gliemji · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Parastā odze un Grams · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Parastā odze un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: Parastā odze un Grieķija · Redzēt vairāk »

Inde

indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.

Jaunums!!: Parastā odze un Inde · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Parastā odze un Itālija · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Parastā odze un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Parastā odze un Krievija · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Parastā odze un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Parastā odze un Latvija · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Parastā odze un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mēle

Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.

Jaunums!!: Parastā odze un Mēle · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Parastā odze un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Parastā odze un Mežs · Redzēt vairāk »

Mongolija

Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.

Jaunums!!: Parastā odze un Mongolija · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Parastā odze un Oža · Redzēt vairāk »

Odžu dzimta

Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.

Jaunums!!: Parastā odze un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Parastā odze un Ola · Redzēt vairāk »

Parastais zalktis

Parastais zalktis (Natrix natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie ūdenszalkšu ģints (Natrix).

Jaunums!!: Parastā odze un Parastais zalktis · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Parastā odze un Priedes · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Parastā odze un Purvs · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Parastā odze un Putni · Redzēt vairāk »

Sahalīna

Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Parastā odze un Sahalīna · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Parastā odze un Skaņa · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Parastā odze un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Jaunums!!: Parastā odze un Sliekas · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.

Jaunums!!: Parastā odze un Smarža · Redzēt vairāk »

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Jaunums!!: Parastā odze un Tālie Austrumi · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Parastā odze un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Parastā odze un Vācija · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Parastā odze un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļkoreja

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.

Jaunums!!: Parastā odze un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »

Ziemeļu polārais loks

Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.

Jaunums!!: Parastā odze un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Chersea vulgaris, Coluber berus, Vipera berus, Vipera nikolskii, Vipera sachalinensis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »