Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cieta viela

Indekss Cieta viela

Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

34 attiecības: Agregātstāvoklis, Atoms, Bitumens, Celtniecība, Cieta viela, Cietība, Civilizācija, Cukurs, Darbarīks, Deformācija, Dzintars, Fizikāls ķermenis, Granīts, Ieži, Izturība, Keramika, Koks, Kvarcs, Mašīnbūve, Māls, Metāli, Minerāls, Molekula, Parafīns, Plastmasas, Sāls, Skaldne, Stikls, Sveķi, Svins, Tērauds, Vaski, Viela, Vilis Skārds.

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Cieta viela un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Cieta viela un Atoms · Redzēt vairāk »

Bitumens

Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.

Jaunums!!: Cieta viela un Bitumens · Redzēt vairāk »

Celtniecība

Ēkas celtniecība Bulgārijā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā Celtniecība jeb būvniecība ir arhitektūras un inženierijas process, kas ietver būvju vai infrastruktūras projektēšanu, būvēšanu, paplašināšanu un atjaunošanu, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.

Jaunums!!: Cieta viela un Celtniecība · Redzēt vairāk »

Cieta viela

Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Cieta viela un Cieta viela · Redzēt vairāk »

Cietība

Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.

Jaunums!!: Cieta viela un Cietība · Redzēt vairāk »

Civilizācija

Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Jaunums!!: Cieta viela un Civilizācija · Redzēt vairāk »

Cukurs

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.

Jaunums!!: Cieta viela un Cukurs · Redzēt vairāk »

Darbarīks

Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.

Jaunums!!: Cieta viela un Darbarīks · Redzēt vairāk »

Deformācija

Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.

Jaunums!!: Cieta viela un Deformācija · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Cieta viela un Dzintars · Redzēt vairāk »

Fizikāls ķermenis

Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.

Jaunums!!: Cieta viela un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »

Granīts

Granīta gabals Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40-50%), kvarca (25-30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).

Jaunums!!: Cieta viela un Granīts · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Cieta viela un Ieži · Redzēt vairāk »

Izturība

Izturība - cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.

Jaunums!!: Cieta viela un Izturība · Redzēt vairāk »

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Jaunums!!: Cieta viela un Keramika · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Cieta viela un Koks · Redzēt vairāk »

Kvarcs

Kvarcs - silīcija dioksīds (SiO2) - viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.

Jaunums!!: Cieta viela un Kvarcs · Redzēt vairāk »

Mašīnbūve

Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.

Jaunums!!: Cieta viela un Mašīnbūve · Redzēt vairāk »

Māls

Igaunijā Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.

Jaunums!!: Cieta viela un Māls · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Cieta viela un Metāli · Redzēt vairāk »

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Jaunums!!: Cieta viela un Minerāls · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Cieta viela un Molekula · Redzēt vairāk »

Parafīns

Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.

Jaunums!!: Cieta viela un Parafīns · Redzēt vairāk »

Plastmasas

Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (— 'veidojams' + — 'mīkla, masa') ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.

Jaunums!!: Cieta viela un Plastmasas · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Cieta viela un Sāls · Redzēt vairāk »

Skaldne

kuba skaldnes ar kopīgu virsotni. Skaldne ir tāda daudzskaldņa virsmas daļa, ko norobežo šī daudzskaldņa šķautnes un virsotnes.

Jaunums!!: Cieta viela un Skaldne · Redzēt vairāk »

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Jaunums!!: Cieta viela un Stikls · Redzēt vairāk »

Sveķi

Ķiršu koka sveķu pilieni Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.

Jaunums!!: Cieta viela un Sveķi · Redzēt vairāk »

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.

Jaunums!!: Cieta viela un Svins · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Cieta viela un Tērauds · Redzēt vairāk »

Vaski

cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.

Jaunums!!: Cieta viela un Vaski · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Cieta viela un Viela · Redzēt vairāk »

Vilis Skārds

Vilis Skārds (1894—1980) bija latviešu būvinženieris, Latvijas Universitātes profesors (1939), LVU (1945—1947) un LLA docētājs.

Jaunums!!: Cieta viela un Vilis Skārds · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Amorfa viela, Amorfas vielas, Amorfā viela, Amorfās vielas, Cietviela.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »