Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Agregātstāvoklis, Atoms, Bitumens, Celtniecība, Cieta viela, Cietība, Civilizācija, Cukurs, Darbarīks, Deformācija, Dzintars, Fizikāls ķermenis, Granīts, Ieži, Izturība, Keramika, Koks, Kvarcs, Mašīnbūve, Māls, Metāli, Minerāls, Molekula, Parafīns, Plastmasas, Sāls, Skaldne, Stikls, Sveķi, Svins, Tērauds, Vaski, Viela, Vilis Skārds.
Agregātstāvoklis
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
Jaunums!!: Cieta viela un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Cieta viela un Atoms · Redzēt vairāk »
Bitumens
Šķidrais bitumens Bitumens ( — ‘zemes piķis’) jeb piķis ir no naftas vai akmeņoglēm destilācijas procesā iegūts organisks materiāls, kas tiek izmantots ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai un citu dažādu segumu izgatavošanā.
Jaunums!!: Cieta viela un Bitumens · Redzēt vairāk »
Celtniecība
Ēkas celtniecība Bulgārijā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā Celtniecība jeb būvniecība ir arhitektūras un inženierijas process, kas ietver būvju vai infrastruktūras projektēšanu, būvēšanu, paplašināšanu un atjaunošanu, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.
Jaunums!!: Cieta viela un Celtniecība · Redzēt vairāk »
Cieta viela
Insulīna kristāli Cieta viela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Cieta viela un Cieta viela · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Cieta viela un Cietība · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Cieta viela un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Cieta viela un Cukurs · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Cieta viela un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Jaunums!!: Cieta viela un Deformācija · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Cieta viela un Dzintars · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Cieta viela un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40-50%), kvarca (25-30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Cieta viela un Granīts · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Cieta viela un Ieži · Redzēt vairāk »
Izturība
Izturība - cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.
Jaunums!!: Cieta viela un Izturība · Redzēt vairāk »
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Jaunums!!: Cieta viela un Keramika · Redzēt vairāk »
Koks
Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.
Jaunums!!: Cieta viela un Koks · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs - silīcija dioksīds (SiO2) - viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Cieta viela un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Mašīnbūve
Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
Jaunums!!: Cieta viela un Mašīnbūve · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Cieta viela un Māls · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Cieta viela un Metāli · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Cieta viela un Minerāls · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Cieta viela un Molekula · Redzēt vairāk »
Parafīns
Parafīna granulas Parafīns (no — 'maz' un affinis — 'radniecīgs') ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums.
Jaunums!!: Cieta viela un Parafīns · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (— 'veidojams' + — 'mīkla, masa') ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Cieta viela un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Cieta viela un Sāls · Redzēt vairāk »
Skaldne
kuba skaldnes ar kopīgu virsotni. Skaldne ir tāda daudzskaldņa virsmas daļa, ko norobežo šī daudzskaldņa šķautnes un virsotnes.
Jaunums!!: Cieta viela un Skaldne · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Cieta viela un Stikls · Redzēt vairāk »
Sveķi
Ķiršu koka sveķu pilieni Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
Jaunums!!: Cieta viela un Sveķi · Redzēt vairāk »
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Jaunums!!: Cieta viela un Svins · Redzēt vairāk »
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Jaunums!!: Cieta viela un Tērauds · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Cieta viela un Vaski · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Cieta viela un Viela · Redzēt vairāk »
Vilis Skārds
Vilis Skārds (1894—1980) bija latviešu būvinženieris, Latvijas Universitātes profesors (1939), LVU (1945—1947) un LLA docētājs.
Jaunums!!: Cieta viela un Vilis Skārds · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Amorfa viela, Amorfas vielas, Amorfā viela, Amorfās vielas, Cietviela.
