Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cinks

Indekss Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

27 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Amfotēriskums, Austrālija, Ķīna, Baterija, Dzīvība, Gaļa, Indija, Izotops, Labība, Metāli, Misiņš, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Pākšaugi, Pārtika, Peru, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Sakausējums, Sāļi, Sārmi, Skābes, Tvaiks, Vērtība (ķīmija), Zemes garoza, Zivis.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Cinks un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amfotēriskums

Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.

Jaunums!!: Cinks un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Cinks un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Cinks un Ķīna · Redzēt vairāk »

Baterija

Baterija ir ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.

Jaunums!!: Cinks un Baterija · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Cinks un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Cinks un Gaļa · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Cinks un Indija · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Cinks un Izotops · Redzēt vairāk »

Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.

Jaunums!!: Cinks un Labība · Redzēt vairāk »

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.

Jaunums!!: Cinks un Metāli · Redzēt vairāk »

Misiņš

Misiņa atsvari Misiņš ir plaši izmantots sakausējums, kura sastāvā ir varš un cinks.

Jaunums!!: Cinks un Misiņš · Redzēt vairāk »

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no izplatītākajiem oksīdiem uz Zemes Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Jaunums!!: Cinks un Oksīdi · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Cinks un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Pākšaugi

Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas un kur sēklas atrodas vienā telpāSausiņa, L. (2008).

Jaunums!!: Cinks un Pākšaugi · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Cinks un Pārtika · Redzēt vairāk »

Peru

Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos.

Jaunums!!: Cinks un Peru · Redzēt vairāk »

Pussabrukšanas periods

Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.

Jaunums!!: Cinks un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Cinks un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Sakausējums

Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.

Jaunums!!: Cinks un Sakausējums · Redzēt vairāk »

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Jaunums!!: Cinks un Sāļi · Redzēt vairāk »

Sārmi

Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus.

Jaunums!!: Cinks un Sārmi · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Cinks un Skābes · Redzēt vairāk »

Tvaiks

Dzīvsudraba tvaiki ir ļoti indīgi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.

Jaunums!!: Cinks un Tvaiks · Redzēt vairāk »

Vērtība (ķīmija)

Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).

Jaunums!!: Cinks un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Cinks un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Cinks un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Zn.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »