Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Amfotēriskums, Austrālija, Ķīna, Baterija, Dzīvība, Gaļa, Indija, Izotops, Labība, Metāli, Misiņš, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Pākšaugi, Pārtika, Peru, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Sakausējums, Sāļi, Sārmi, Skābes, Tvaiks, Vērtība (ķīmija), Zemes garoza, Zivis.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Cinks un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Jaunums!!: Cinks un Amfotēriskums · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Cinks un Austrālija · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: Cinks un Ķīna · Redzēt vairāk »
Baterija
300px Baterija ir ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.
Jaunums!!: Cinks un Baterija · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Cinks un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Cinks un Gaļa · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Cinks un Indija · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Cinks un Izotops · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Cinks un Labība · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Cinks un Metāli · Redzēt vairāk »
Misiņš
Misiņa atsvari Misiņš (no) ir plaši izmantots sakausējums, kura sastāvā ir varš un cinks.
Jaunums!!: Cinks un Misiņš · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Cinks un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Cinks un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Jaunums!!: Cinks un Pākšaugi · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Cinks un Pārtika · Redzēt vairāk »
Peru
Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos.
Jaunums!!: Cinks un Peru · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Cinks un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Cinks un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Sakausējums
Dzelzs un silīcija sakausējums — ferosilīcijs Sakausējums ir augstā temperatūrā iegūts makroskopiski viendabīgs divu vai vairāku izkausētu ķīmisku elementu maisījums.
Jaunums!!: Cinks un Sakausējums · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Cinks un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Cinks un Sārmi · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Cinks un Skābes · Redzēt vairāk »
Tvaiks
ūdens tvaika burbuļi Tvaiks ir vielas gāzveida stāvoklis apstākļos, kad gāzveida viela var atrasties līdzsvarā ar šķidru un cietu tās pašas vielas stāvokli.
Jaunums!!: Cinks un Tvaiks · Redzēt vairāk »
Vērtība (ķīmija)
Vērtība jeb valence (— 'spēks, spēja') ir ķīmisko elementu atomu spēja pievienot noteiktu skaitu cita elementa atomu (pieņemtā valences vienība ir ūdeņraža vērtība, kas vienmēr ir 1).
Jaunums!!: Cinks un Vērtība (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Cinks un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Cinks un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Zn.
