Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ciršļu dzimta

Indekss Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

49 attiecības: Ala, Andi, Antarktīda, Austrālija, Ciršļveidīgie, Dienvidamerika, Dzimta (bioloģija), Dzirde, Ežu dzimta, Eirāzija, Frekvences modulācija, Galvaskauss, Grams, Grauzēji, Inde, Jaungvineja, Jaunzēlande, Kauls, Kāmju dzimta, Koks, Kukaiņēdāji, Kukaiņi, Kurmju dzimta, Lapas, Latvija, Madagaskara, Mājas pele, Mērenā josla, Parastie sikspārņi, Peļu dzimta, Peles, Peptīdi, Rieksts, Sēkla, Siekalas, Sikspārņi, Skaņa, Smarža, Sniegs, Suga, Tārpi, Tenreku dzimta, Tropu josla, Ultraskaņa, Vēzis (slimība), Vizuālā uztvere, Zīdītāji, Zeme, Ziemeļamerika.

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Ala · Redzēt vairāk »

Andi

Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Andi · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ciršļveidīgie

Ciršļveidīgie (Soricomorpha) ir Laurāzijas placentāļu virskārtas (Laurasiatheria) zīdītāju kārta, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu aizvēsturisku dzimtu.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Ciršļveidīgie · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Dzirde · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Eirāzija · Redzēt vairāk »

Frekvences modulācija

Frekvences modulācija (FM) ir modulācijas veids, kuru izmanto radiosakaros.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Frekvences modulācija · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Grams

Grams ir masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma 1/1000 daļai.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Grams · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Inde

indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pietiekamā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā izraisa bojājumus, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot molekulāru vienību.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Inde · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Kauls · Redzēt vairāk »

Kāmju dzimta

Kāmju dzimta (Cricetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Kāmju dzimta · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Koks · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Lapas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »

Madagaskara

Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Madagaskara · Redzēt vairāk »

Mājas pele

Mājas pele (Mus musculus) ir peļu dzimtas grauzēju suga.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Mājas pele · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mērenās joslas atrašanās vieta Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Parastie sikspārņi

Parastie sikspārņi jeb gluddeguņu sikspārņi (Vespertilionidae) ir lielākā un vislabāk izpētītā sikspārņu kārtas dzimta.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Parastie sikspārņi · Redzēt vairāk »

Peļu dzimta

Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Peles · Redzēt vairāk »

Peptīdi

Samērā vienkāršs peptīds — oksitocīns Peptīdi (— 'barojošs') ir vielas, kuru molekulas sastāv no ķēdē savienotiem divu vai vairāku aminoskābju atlikumiem.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Peptīdi · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Rieksts · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Sēkla · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Siekalas · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Skaņa · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Smarža · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā. Sniega sega mežā. Sniega sega. Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Sniegs · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Suga · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tenreku dzimta

Tenreku dzimta (Tenrecidae) ir Āfrikas kukaiņēdāju virskārtas tenrekveidīgie zīdītāji. Tie mīt dažādās ekoloģiskās nišās Madagaskarā un Āfrikā.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Tenreku dzimta · Redzēt vairāk »

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimatiska josla, kas atrodas zemes vidusdaļā ap ekvatoru.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Tropu josla · Redzēt vairāk »

Ultraskaņa

Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »

Vēzis (slimība)

Normālu un ļaundabīgu šūnu dalīšanās. Normālas šūnas ir pakļautas apoptozei (pašiznīcinās), bet ļaundabīgas dalās neierobežoti Vēzis jeb karcinoma (karkinos — ‘vēzis’) ir slimību grupa, kurai raksturīga kādas noteiktas šūnu grupas nekontrolējama dalīšanās un augšana, tādējādi apdraudot apkārtējos audus.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Vēzis (slimība) · Redzēt vairāk »

Vizuālā uztvere

Vizuālā uztvere ir viens no uztveres veidiem, ar kura palīdzību mēs spējam redzēt un saprast visu apkārt esošo un notiekošo.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Vizuālā uztvere · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Ciršļu dzimta un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Soricidae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »