Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Airkājvēži, Anglija, Arguloida, Augstākie vēži, Īstie augstākie vēži, Ķīnas cimdiņkrabis, Žaunkājvēži, Žokļkājas, Žokļkājvēži, Bentoss, Cefalokarīdas, Cilvēks, Derocheilocarididae, Desmitkājvēži, Dzīvnieki, Eiropa, Galva, Galvkrūtis, Garneles, Gliemeņvēži, Hitīns, Karputis, Kāpurs, Krievija, Kukaiņi, Loceklis (anatomija), Mēleņi, Mistakokarīdi, Mitrenes, Norvēģija, Pārtika, Pārvēršanās, Planktons, Posmkāji, Remipēdijas, Sānpeldvēži, Skelets, Tekostraki, Telsons, Vaļveidīgie, Vēders, Zivis.
Airkājvēži
Airkājvēži, peldkājvēži (Copepoda) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Airkājvēži · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Anglija · Redzēt vairāk »
Arguloida
Arguloida ir žokļkājvēžu apakšklases - karputu (Branchiura) vienīgā recentā kārta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Arguloida · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Īstie augstākie vēži
Īstie augstākie vēži (Eumalacostraca) ir augstāko vēžu (Malacostraca) apakšklase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Īstie augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Ķīnas cimdiņkrabis
Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Ķīnas cimdiņkrabis · Redzēt vairāk »
Žaunkājvēži
Žaunkājvēži (Branchiopoda) ir primitīvāko vēžveidīgo klase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Žaunkājvēži · Redzēt vairāk »
Žokļkājas
Mitrenes ''Oniscus asellus'' žokļkāju pāris. Žokļkājas ir vēžveidīgo ar galvu saaugušo krūšu segmentu specializētas pāru ekstremitātes, kas piedalās barības satveršanai un noturēšanai.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Žokļkājas · Redzēt vairāk »
Žokļkājvēži
Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Žokļkājvēži · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Bentoss · Redzēt vairāk »
Cefalokarīdas
Cefalokarīdas (Cephalocarida) ir sīku un primitīvu jūras vēžveidīgo klase, kurai pašlaik ir zināmas 12 sugas.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Cefalokarīdas · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Derocheilocarididae
Derocheilocarididae ir Mistakokarīdu (Mystacocarida) apakšklases Mystacocaridida kārtas vienīgā dzimta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Derocheilocarididae · Redzēt vairāk »
Desmitkājvēži
Desmitkājvēži, desmitkāji (Decapoda) ir īsto augstāko vēžu (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Desmitkājvēži · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Eiropa · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Galva · Redzēt vairāk »
Galvkrūtis
Galvkrūtis ir dažu posmkāju ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Galvkrūtis · Redzēt vairāk »
Garneles
Garneles (Caridea) ir plaša peldvēžu grupa, kas izdalīta kā desmitkājvēžu (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Garneles · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Hitīns · Redzēt vairāk »
Karputis
Karputis jeb žaunastvēži, arī žaunastes (Branchiura) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Karputis · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Krievija · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Mēleņi
Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Mēleņi · Redzēt vairāk »
Mistakokarīdi
Mistakokarīdi (Mystacocarida) ir žokļkāju klases apakšklase.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Mistakokarīdi · Redzēt vairāk »
Mitrenes
Mitrenes ir vienādkājvēžu kārtas dzimta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Mitrenes · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pārvēršanās
žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Planktons · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Remipēdijas
Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas).
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Remipēdijas · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Skelets · Redzēt vairāk »
Tekostraki
Tekostraki (Thecostraca) ir žokļkājvēžu apakšklase (aprakstītas apmēram 1320 sugas).
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Tekostraki · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Telsons · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Vēders · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Vēžveidīgie un Zivis · Redzēt vairāk »
