Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzēlējodu virsdzimta

Indekss Dzēlējodu virsdzimta

Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea) ir viena no divām dzēlējodu infrakārtas (Culicomorpha) virsdzimtām, kas apvieno 4 odveidīgo kukaiņu dzimtas, no kurām Latvijā sastopamas 3 dzimtas:, un.

16 attiecības: Asinis, Divspārņu sistemātika, Dzēlējodu infrakārta, Fosilijas, Jura (periods), Kirgizstāna, Latvija, Mātīte, Nektārs, Odveidīgie, Ola, Olbaltumvielas, Sibīrija, Tēviņš, Triass, Vācija.

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Asinis · Redzēt vairāk »

Divspārņu sistemātika

Divspārņu kārtas (Diptera) kārtā ir aprakstītas ap 150 000 sugas, kuras iedala apmēram180 dzimtās.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Divspārņu sistemātika · Redzēt vairāk »

Dzēlējodu infrakārta

Dzēlējodu infrakārta (Culicomorpha) ir viena no odveidīgo kukaiņu (Nematocera) infrakārtām, kas apvieno 8 dzimtas un kas tiek iedalītas 2 virsdzimtās, tomēr mūsdienās daudziem zinātniekiem ir iebildumi esošajam iedalījumam virsdzimtās.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Dzēlējodu infrakārta · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Latvija · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Mātīte · Redzēt vairāk »

Nektārs

Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Nektārs · Redzēt vairāk »

Odveidīgie

Odveidīgie jeb gartaustekleņi (Nematocera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 7 infrakārtas.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Odveidīgie · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Ola · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Triass

Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Triass · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Dzēlējodu virsdzimta un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Culicoidea.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »