48 attiecības: Afganistāna, Amūras sazāns, Antarktīda, Ūdeles, Centrālāzija, Dienvidrietumāzija, Donavas delta, Eiropa, Eiropas ūdrs, Gaiss, Hibrīds (bioloģija), Jūnijs, Jūras krauklis, Karūsa, Karpu dzimta, Kārlis Linnejs, Kilograms, Krāsa, Kristietība, Kukaiņi, Latvija, Līdaka, Lielais gavēnis, Lielā gaura, M, Maijs, Mērenā josla, Putni, Reina, Senā Roma, Skābeklis, Sudrabkarūsa, Tadžikistāna, Tārpi, Temperatūra, Turcija, Vācija, Vēžveidīgie, Vidējie Austrumi, Visēdāji, Zīdītāji, Zivjērglis, Zivju gārnis, Zooplanktons, Zvīņas, 12. gadsimts, 13. gadsimts, 16. gadsimts.
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Karpa un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Amūras sazāns
Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.
Jaunums!!: Karpa un Amūras sazāns · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Karpa un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Jaunums!!: Karpa un Ūdeles · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Karpa un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.
Jaunums!!: Karpa un Dienvidrietumāzija · Redzēt vairāk »
Donavas delta
Donavas deltas karte Donavas deltas izmaiņas laika gaitā Donavas delta) ir Eiropas otra lielākā upes delta (lielāka ir vienīgi Volgas delta). Donavas deltas aptuvenā platība ir 4152 km2. Lielākā daļa no deltas atrodas Rumānijā, Tulčas žudecā. Atlikušā daļa ir Ukrainā, Odesas apgabalā. Deltā ir izveidots Donavas deltas biosfēras rezervāts un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā.
Jaunums!!: Karpa un Donavas delta · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Karpa un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Karpa un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Karpa un Gaiss · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Karpa un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Karpa un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jūras krauklis
Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.
Jaunums!!: Karpa un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »
Karūsa
Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.
Jaunums!!: Karpa un Karūsa · Redzēt vairāk »
Karpu dzimta
Karpu dzimta (Cyprinidae) ir viena no karpu apakškārtas (Cyprinoidei) dzimtām.
Jaunums!!: Karpa un Karpu dzimta · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Karpa un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Karpa un Kilograms · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Karpa un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Karpa un Kristietība · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Karpa un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Karpa un Latvija · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Karpa un Līdaka · Redzēt vairāk »
Lielais gavēnis
Apklāts krusts gavēņa laikā kādā Vācijas baznīcā. Lielais gavēnis ir gavēšanas laiks kristiešu liturģiskajā gadā pirms Lieldienām.
Jaunums!!: Karpa un Lielais gavēnis · Redzēt vairāk »
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Karpa un Lielā gaura · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Karpa un M · Redzēt vairāk »
Maijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Sējas jeb lapu mēnesis” Maijs (par godu Senās Romas dievietei Maijai) ir gada piektais mēnesis un viens no septiņiem mēnešiem, kuram ir 31 diena.
Jaunums!!: Karpa un Maijs · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Karpa un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Karpa un Putni · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Karpa un Reina · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Karpa un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Karpa un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Sudrabkarūsa
Sudrabkarūsa jeb sudrabainā karūsa (Carassius gibelio) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eirāzijā.
Jaunums!!: Karpa un Sudrabkarūsa · Redzēt vairāk »
Tadžikistāna
Tadžikistānas Republika (tadžiku: Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Karpa un Tadžikistāna · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Karpa un Tārpi · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Karpa un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Karpa un Turcija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Karpa un Vācija · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Karpa un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Jaunums!!: Karpa un Vidējie Austrumi · Redzēt vairāk »
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Karpa un Visēdāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Karpa un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Karpa un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
Zivju gārnis
Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Karpa un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Jaunums!!: Karpa un Zooplanktons · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Karpa un Zvīņas · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: Karpa un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Karpa un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Karpa un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Cyprinus carpio, Cyprinus carpio carpio, Eiropas karpa, Sazāni, Sazāns.