Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cēsu draudzes novads

Indekss Cēsu draudzes novads

Cēsu draudzes novads (1798). Cēsu draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

33 attiecības: Cēsis, Cēsu apriņķis, Cēsu komturi un fogti, Cēsu pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Draudzes novads, Dubinska muiža, Dukuri, Gaujas koridors, Jāņmuiža (Priekuļu pagasts), Johans Frīdrihs Hartknohs, Johans Kristofs Broce, Kontrreformācija, Lenči, Lielais Ziemeļu karš, Liepas muiža, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Mārcis Sārums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Priekuļi, Vaives pagasts, Vendi (Livonija), Vidzemes guberņa, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedru Vidzeme, 1284. gads, 1582. gads, 1621. gads, 1629. gads, 1853. gads.

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsis · Redzēt vairāk »

Cēsu apriņķis

Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »

Cēsu komturi un fogti

Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Cēsu pilsmuiža

Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dubinska muiža

Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »

Dukuri

Dukuri (agrāk Dukurmuiža) ir ciems Cēsu novada Priekuļu pagastā, Cēsu pilsētas ziemeļu pievārtē pie autoceļa V330 (Dukuri—Rāmnieki).

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Dukuri · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)

Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Priekuļu pagastā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Jāņmuiža (Priekuļu pagasts) · Redzēt vairāk »

Johans Frīdrihs Hartknohs

Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Kontrreformācija

Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »

Lenči

Lenči ir ciems Raiskuma pagastā, Cēsu novadā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Lenči · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Liepas muiža

Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā. Muižas plāns (1787). Liepas muižas kungu māja atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Liepas muiža · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Mārcis Sārums

Mārča Sāruma pārbūvētais Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis (pārbūvēts 1853). Jumurdas muižas pils (V.Z.Štafenhāgena gravīra, 1866). Sārumu Mārcis jeb Mārcis Podiņš, miršanas ierakstā draudzes baznīcas grāmatā ierakstīts kā Sārme (Sahrme) (1799–1859) bija līvu izcelsmes namdaru meistars, viens no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Mārcis Sārums · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Priekuļi

Priekuļi ir lielciems Cēsu novada Priekuļu pagastā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Priekuļi · Redzēt vairāk »

Vaives pagasts

Vaives pagasts ir viena no divām Cēsu novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Vaives pagasts · Redzēt vairāk »

Vendi (Livonija)

Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi

Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1284. gads

1284.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un 1284. gads · Redzēt vairāk »

1582. gads

1582.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un 1582. gads · Redzēt vairāk »

1621. gads

1621.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un 1621. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1853. gads

1853.

Jaunums!!: Cēsu draudzes novads un 1853. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Cēsu draudze.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »