Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Džovanni Kasīni

Indekss Džovanni Kasīni

Džovanni Domeniko Kasīni (Giovanni Domenico Cassini; dzimis, miris) bija matemātiķis, astronoms, inženieris un astrologs.

42 attiecības: Asteroīds, Astroloģija, Astronomija, Astronoms, Francija, Gaismas ātrums, Galileo Galilejs, Gviāna, Inženierija, Inženieris, Japets (pavadonis), Jo (pavadonis), Jupitera pavadoņi, Jupiters (planēta), Klements IX, Luijs XIV, Marss (planēta), Matemātiķis, Matemātika, Mēness, Observatorija, Ole Rēmers, Orbīta, Paralakse, Po (upe), Roberts Huks, Romas pāvests, Sanremo, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Sidera Lodoicea, Starpplanētu zonde, Zeme, Zinātniskā revolūcija, Zodiakālā gaisma, 1671. gads, 1672. gads, 1675. gads, 1683. gads, 1690. gads.

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Astronomija · Redzēt vairāk »

Astronoms

Astronoms" (1668) Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Astronoms · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Francija · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Galileo Galilejs

Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »

Gviāna

Gviāna, nereti Franču Gviāna (Guyane française), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Gviāna · Redzēt vairāk »

Inženierija

Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Inženierija · Redzēt vairāk »

Inženieris

Džona Seimūra Lūkasa 1868. gada glezna, kurā ir attēlota inženieru sanāksme. Gleznas nosaukums: ''Conference of Engineers at the Menai Straits Preparatory to Floating one of the Tubes of the Britannia Bridge'' Inženieris ir profesionāls inženierzinātņu speciālists, kam ir augstākā tehniskā izglītība.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Inženieris · Redzēt vairāk »

Japets (pavadonis)

Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jo (pavadonis)

Jo ir Jupitera pavadonis, viens no četriem Galileja pavadoņiem, kurš atrodas vistuvāk planētai.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Jo (pavadonis) · Redzēt vairāk »

Jupitera pavadoņi

Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »

Jupiters (planēta)

Jupiters ir piektā planēta no Saules, pieskaitāms pie gāzes gigantiem, tāpat kā Saturns, Urāns un Neptūns.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »

Klements IX

Pāvests Klements IX (dzimis, miris), īstajā vārdā Džulio Rozpiljozi (Giulio Rospigliosi), bija Romas pāvests no līdz.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Klements IX · Redzēt vairāk »

Luijs XIV

Luijs XIV (dzimis, miris), pazīstams arī kā Saules karalis, bija Francijas un Navarras karalis.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Luijs XIV · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Matemātiķis

Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.Matemātiķi savā darbā izmanto skaitļus, datus, matemātiskos modeļus un rēķināšanu.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Matemātiķis · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Mēness · Redzēt vairāk »

Observatorija

Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Observatorija · Redzēt vairāk »

Ole Rēmers

Ole Rēmers Ole Rēmers (* 1644. gada 25. septembrī Orhūsā, † 1710. gada 19. septembrī Kopenhāgenā) bija dāņu astronoms.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Ole Rēmers · Redzēt vairāk »

Orbīta

Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Orbīta · Redzēt vairāk »

Paralakse

Paralakse astronomijā ir šķietama debess spīdekļa pārvietošanās pie debess sfēras, ja novērotājs maina novērošanas stāvokli.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Paralakse · Redzēt vairāk »

Po (upe)

Po ir Itālijas garākā upe.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Po (upe) · Redzēt vairāk »

Roberts Huks

Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Roberts Huks · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sanremo

Sanremo ir kūrortpilsēta Itālijas ziemeļos, Ligūrijas reģionā, Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Sanremo · Redzēt vairāk »

Saturna pavadoņi

Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »

Saturns (planēta)

Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas planēta — sestā no Saules.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Saule · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sidera Lodoicea

Sidera Lodoicea bija vārds, kādā astronoms Džovanni Kasīni nosauca četrus Saturna pavadoņus, kurus viņš atklāja 1671., 1672.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Sidera Lodoicea · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātniskā revolūcija

AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »

Zodiakālā gaisma

Venera Zodiakālā gaisma ir vāja, bālgana blāzma nakts debesīs, kura redzama tūlīt pēc saulrieta vai pirms saullēkta.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un Zodiakālā gaisma · Redzēt vairāk »

1671. gads

1671.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un 1671. gads · Redzēt vairāk »

1672. gads

1672.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un 1672. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1683. gads

1683.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un 1683. gads · Redzēt vairāk »

1690. gads

1690.

Jaunums!!: Džovanni Kasīni un 1690. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Džovanni Domeniko Kasīni, Giovanni Domenico Cassini, Kasīni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »