Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

DROMLAN

Indekss DROMLAN

DROMLAN logotips. DROMLAN (— ‘Karalienes Modas Zemes gaisa tīkls’) ir starptautisks sadarbības projekts aviotransporta nodrošināšanai Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

31 attiecības: Aboa, Antarktīda, Apvienotā Karaliste, Aviācija, Šova, Beļģija, Dienvidāfrika, Domufudži, Haleja, Indija, Japāna, Jelsvika kalni, Karalienes Modas Zeme, Keiptauna, Konene, Krievija, Maitri, Nīderlande, Neimaijere III, Norvēģija, Novolazarevska, Novolazarevskas lidlauks, Princeses Astridas krasts, Prinseselizabete, SANAE IV, Somija, Tora (polārstacija), Trolla, Vācija, Vāsa (polārstacija), Zviedrija.

Aboa

Aboa ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Aboa · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: DROMLAN un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: DROMLAN un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Aviācija

Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.

Jaunums!!: DROMLAN un Aviācija · Redzēt vairāk »

Šova

Šova (Shōwa Kichi) ir Japānas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Šova · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: DROMLAN un Beļģija · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: DROMLAN un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Domufudži

Domufudži (Dōmu Fuji Kichi) ir Japānas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.

Jaunums!!: DROMLAN un Domufudži · Redzēt vairāk »

Haleja

Haleja (Station Z) ir Apvienotās Karalistes polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Haleja · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: DROMLAN un Indija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: DROMLAN un Japāna · Redzēt vairāk »

Jelsvika kalni

Jelsvika kalni ir ap 60 km gara un līdz 30 km plata dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Jelsvika kalni · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: DROMLAN un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Keiptauna

Keiptauna (ķhosu: iKapa) ir pilsēta Dienvidāfrikas dienvidrietumos, Atlantijas okeāna krastā pie Labās Cerības raga, Galda kalna piekājē.

Jaunums!!: DROMLAN un Keiptauna · Redzēt vairāk »

Konene

Konene ir Vācijas vasaras polārstacija Antarktīdā, karalienes Modas Zemē.

Jaunums!!: DROMLAN un Konene · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: DROMLAN un Krievija · Redzēt vairāk »

Maitri

Maitri ir Indijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Maitri · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: DROMLAN un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Neimaijere III

Neimaijere III ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Neimaijere III · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: DROMLAN un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Novolazarevska

Novolazarevska ir Krievijas (agrāk PSRS) polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Novolazarevska · Redzēt vairāk »

Novolazarevskas lidlauks

Novolazarevskas lidlauks ir zilā ledus lidlauks Karalienes Modas Zemē, Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Novolazarevskas lidlauks · Redzēt vairāk »

Princeses Astridas krasts

Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.

Jaunums!!: DROMLAN un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »

Prinseselizabete

Prinseselizabete ir Beļģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Prinseselizabete · Redzēt vairāk »

SANAE IV

SANAE IV (akronīms no) ir Dienvidāfrika vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un SANAE IV · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: DROMLAN un Somija · Redzēt vairāk »

Tora (polārstacija)

Tora ir Norvēģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Tora (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Trolla

Trolla ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīda.

Jaunums!!: DROMLAN un Trolla · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: DROMLAN un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāsa (polārstacija)

Vāsa ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: DROMLAN un Vāsa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: DROMLAN un Zviedrija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »