Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dabaszinātnes

Indekss Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

36 attiecības: Anatomija, Astrobioloģija, Astrofizika, Astronomija, Bioķīmija, Biofizika, Bioloģija, Botānika, Daba, Ekoloģija, Elektromagnētisms, Farmakoloģija, Fizika, Fizikālā ķīmija, Fizioloģija, Fiziskā ģeogrāfija, Hidroloģija, Kosmoloģija, Kosmonautika, Loģika, Matemātika, Mehānika, Mikrobioloģija, Neorganiskā ķīmija, Okeanogrāfija, Optika, Organiskā ķīmija, Parādība, Psiholoģija, Reliģija, Statistika, Vides zinātne, Zemes zinātne, Zinātne, Zinātniskā metode, Zooloģija.

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Anatomija · Redzēt vairāk »

Astrobioloģija

meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »

Astrofizika

Astrofizika ir fizikas un astronomijas nozare, kas pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astrofizika · Redzēt vairāk »

Astronomija

Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astronomija · Redzēt vairāk »

Bioķīmija

Bioķīmija ir zinātne, kas pēta ķīmiskos procesus, kas notiek dzīvos organismos.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Bioķīmija · Redzēt vairāk »

Biofizika

Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Biofizika · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika (botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Botānika · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Daba · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Farmakoloģija

Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Farmakoloģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizikālā ķīmija

Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Fiziskā ģeogrāfija

Godarda Kosmosa lidojumu centra veidots attēls Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija, arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fiziskā ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Hidroloģija

Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas. Hidroloģija (Yδωρ — "ūdens", λoγoς — "mācība") ir zinātne, kas pēta Zemes ūdens kustību, izplatību, kvalitāti, aprites ciklus un citus ar to saistītus lielumus.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Hidroloģija · Redzēt vairāk »

Kosmoloģija

Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »

Kosmonautika

Kosmonautika (no "Visums" + ναυτική "jūras braukšana") ir zinātnes un tehnikas nozaru komplekss, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Kosmonautika · Redzēt vairāk »

Loģika

Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Loģika · Redzēt vairāk »

Matemātika

Rafaēla glezna). Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Matemātika · Redzēt vairāk »

Mehānika

Mehānika ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Mehānika · Redzēt vairāk »

Mikrobioloģija

Raugu sugas ''Saccharomyces cerevisiae'' kultūra Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kurā apraksta un pēta mikroorganismus.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »

Neorganiskā ķīmija

200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Okeanogrāfija

Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν - "rakstīt"), arī okeanoloģija ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »

Optika

Optikas tabula, 1728.gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Optika · Redzēt vairāk »

Organiskā ķīmija

Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »

Parādība

Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Parādība · Redzēt vairāk »

Psiholoģija

Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Psiholoģija · Redzēt vairāk »

Reliģija

Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614). Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Reliģija · Redzēt vairāk »

Statistika

Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Statistika · Redzēt vairāk »

Vides zinātne

Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Vides zinātne · Redzēt vairāk »

Zemes zinātne

Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »

Zinātne

supravadītāja. Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zinātne · Redzēt vairāk »

Zinātniskā metode

Zinātniskā metode ir metode, ar kuru iegūst jaunas zināšanas uz fizisko pierādījumu bāzes vai atrisina kādu ar zinātni saistītu problēmu.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zinātniskā metode · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zooloģija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dabas zinātne, Dabas zinātnes, Dabaszinātne, Dabaszinātnieks, Dabaszinības.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »