Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Anatomija, Astrobioloģija, Astrofizika, Astronomija, Bioķīmija, Biofizika, Bioloģija, Botānika, Cilvēks, Daba, Ekoloģija, Elektromagnētisms, Farmakoloģija, Fizika, Fizikālā ķīmija, Fizioloģija, Fiziskā ģeogrāfija, Hidroloģija, Kosmoloģija, Kosmonautika, Loģika, Matemātika, Mehānika, Mikrobioloģija, Neorganiskā ķīmija, Okeanogrāfija, Optika, Organiskā ķīmija, Parādība, Planetoloģija, Psiholoģija, Reliģija, Statistika, Vides zinātne, Zemes zinātne, Zinātne, Zinātniskā metode, Zooloģija.
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Anatomija · Redzēt vairāk »
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »
Astrofizika
Astrofizika (no — 'zvaigzne' un — 'daba') ir astronomijas nozare, kas, izmantojot fizikas un ķīmijas pētniecības principus, pēta kosmisko objektu (zvaigžņu, galaktiku, u.c.) fizikālās īpašības, ķīmisko sastāvu un to mijiedarbību.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astrofizika · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Astronomija · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Biofizika · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Botānika · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Daba · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »
Farmakoloģija
Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Farmakoloģija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikālā ķīmija
Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Fiziskā ģeogrāfija
Godarda Kosmosa lidojumu centra veidots attēls Fiziskā ģeogrāfija jeb dabas ģeogrāfija, arī fizioģeogrāfija, ir viena no ģeogrāfijas pamata nozarēm, kas pētī dabas objektus un to veidošanos Zemes virsas tuvumā.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Fiziskā ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Hidroloģija
Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas. Hidroloģija (Yδωρ — "ūdens", λoγoς — "mācība") ir zinātne, kas pēta Zemes ūdens kustību, izplatību, kvalitāti, aprites ciklus un citus ar to saistītus lielumus.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Hidroloģija · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kosmonautika
Kosmonautika (no (kosmos) — 'Visums' + ναυτική (nautiko) — 'braukšana jūrā') ir zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kas nodrošina kosmiskās telpas un ārpuszemes objektu apgūšanu ar automātiskiem un pilotējamiem kosmiskiem aparātiem.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Kosmonautika · Redzēt vairāk »
Loģika
Loģiska izteiksme, kas uzrakstīta, izmantojot loģiskos simbolus Loģika (logiké — ‘pareizi domāt’) ir zinātne par intelektuālās izziņas formām, metodem un to savstarpējām likumsakarībām.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Loģika · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mehānika
Arābu ierīces rokraksts, autors anonīms Mehānika ((mehaniké)) ir fizikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu stāvokli telpā un to ātrumus jebkurā laika momentā atkarībā no mijiedarbības spēkiem, kuri darbojas starp ķermeņiem, atbilstoši dotajiem sākuma stāvokļiem un ķermeņu ātrumiem.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Mehānika · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Neorganiskā ķīmija
200pxNeorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus (izņemot organiskās vielas, ko pēta organiskā ķīmija).
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Neorganiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Optika
Optikas tabula, 1728. gads Optika (— ‘redze’) ir fizikas nozare, kas apraksta gaismas uzvedību un īpašības, kā arī gaismas mijiedarbību ar vielu.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Optika · Redzēt vairāk »
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Organiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Parādība · Redzēt vairāk »
Planetoloģija
Apollo 15 misijas laikā nofotografēta Mēness virsma Planetoloģija jeb planētu zinātne ir astronomijas un kosmosa zinātnes nozare par planētām un to pavadoņiem.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Planetoloģija · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Reliģija · Redzēt vairāk »
Statistika
Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Statistika · Redzēt vairāk »
Vides zinātne
Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Vides zinātne · Redzēt vairāk »
Zemes zinātne
Zemes zinātne ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver vairākas ar Zemi cieši saistītas zinātnes nozares — ģeogrāfiju, ģeoloģiju, ģeofiziku un ģeodēziju.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zemes zinātne · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zinātniskā metode
Zinātniskā metode ir metode, ar kuru iegūst jaunas zināšanas uz fizisko pierādījumu bāzes vai atrisina kādu ar zinātni saistītu problēmu.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zinātniskā metode · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Dabaszinātnes un Zooloģija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dabas zinātne, Dabas zinātnes, Dabaszinātne, Dabaszinātnieks, Dabaszinības.
