Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Aleksandrs Poups, Asteroīds, Astronomisko telegrammu centrālais birojs, Astronomisks objekts, Baricentrs, Džons Heršels, Galaktika, Harons (pavadonis), Inuīti, Japets (pavadonis), Johanness Keplers, Jupitera pavadoņi, Kembridža, Mēness, Orbīta, Piena Ceļš, Planēta, Plutons (pundurplanēta), Pundurplanēta, Reja (pavadonis), Romiešu mitoloģija, Saturna pavadoņi, Saturns (planēta), Sengrieķu mitoloģija, Skandināvu mitoloģija, Starptautiskā Astronomijas savienība, Urāna pavadoņi, Urāns (planēta), Viljams Šekspīrs, Viljams Heršels, Zeme, Zemes mākslīgais pavadonis, Zvaigzne.
Aleksandrs Poups
Aleksandrs Poups (dzimis, miris) bija 18.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Aleksandrs Poups · Redzēt vairāk »
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Astronomisko telegrammu centrālais birojs
Astronomisko telegrammu centrālais birojs (CBAT) ir oficiāla starptautiska institūcija, kura apkopo un izplata tālāk informāciju, kas saistīta ar īslaicīgiem astronomiskiem notikumiem — komētām, dabiskajiem pavadoņiem, novām, supernovām u.c. Parasti astronomi, tiklīdz atklājuši kaut ko jaunu, informē par to CBAT, savukārt CBAT pārbauda faktu patiesumu un, ja tiešām novērots jauns objekts, dod tam nosaukumu.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Astronomisko telegrammu centrālais birojs · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Baricentrs
Divi objekti orbītā ap kopīgo baricentru (šajā gadījumā baricentrs — apzīmēts ar "plus" zīmi — atrodas lielākajā no abiem objektiem.) Par baricentru (no (barús) — 'smags' un κέντρ-ον (kéntron) — 'centrs') astronomijā un astrofizikā mēdz dēvēt divu vai vairāku objektu masas centru, ap kuru šie attiecīgie objekti veic savas orbītas.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Baricentrs · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Galaktika · Redzēt vairāk »
Harons (pavadonis)
Harons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Harons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Inuīti
Inuīti ir Arktikā (Grenlandē, Kanādā un Aļaskā) dzīvojošu cilvēku grupa, šī reģiona pirmiedzīvotāji.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Inuīti · Redzēt vairāk »
Japets (pavadonis)
Japets, ir trešais lielākais Saturna pavadonis un vienpadsmitais lielākais Saules sistēmā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Japets (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Johanness Keplers
Johanness Keplers (Johannes Kepler, Ioannes Keplerus; dzimis, miris) bija vācu astronoms, astrologs un matemātiķis, kā arī viena no centrālajām figūrām 17. gadsimta zinātniskajā revolūcijā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Johanness Keplers · Redzēt vairāk »
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »
Kembridža
Kembridža (izrunā) ir pilsēta Anglijā, vēsturiskais un administratīvais Kembridžšīras grāfistes centrs.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Kembridža · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Mēness · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Orbīta · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Planēta · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »
Reja (pavadonis)
Džovanni Domeniko Kasīni, Rejas atklājējs Reja ir otrs lielākais Saturna pavadonis un devītais lielākais pavadonis Saules sistēmā.To 1672.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Reja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Skandināvu mitoloģija
Igdrasila koku. Skandināvu mitoloģija ir Skandināvijas tautu ticība, ticējumi, mīti un leģendas pirms kristietības izplatīšanās.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Skandināvu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Urāna pavadoņi
Urānam ir zināmi 27 pavadoņi.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Urāna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Viljams Šekspīrs
Viljams Šekspīrs (kristīts, miris) bija angļu dzejnieks un dramaturgs, tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Viljams Šekspīrs · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Dabiskais pavadonis un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dabisks pavadonis, Dabīgais pavadonis.
