Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ahunds Dadulla

Indekss Ahunds Dadulla

Ahunds Dadulla jeb mulla Dadulla (dzimis, miris), dēvēts arī par "Horasanas lauvu", ir viens no hierarhijā augstākajiem Afganistānas Taleban kustības līderiem, modžaheds, Taleban bruņoto spēku virspavēlnieks.

17 attiecības: Afganistāna, Afganistānas karš (1979—1989), Afganistānas pilsoņu karš, Bāmijāna, Hazareji, Helmanda, Kandahāra, Karš Afganistānā (2001—2014), NATO, Pakistāna, Protēze, Puštuni, Taliban, Vācija, 1966. gads, 2006. gads, 2007. gads.

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Afganistānas karš (1979—1989)

Afganistānas karš jeb Padomju—afgāņu karš bija modžahedu karš pret apvienoto ADR un PSRS armiju, kas ilga no 1979.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Afganistānas karš (1979—1989) · Redzēt vairāk »

Afganistānas pilsoņu karš

Afganistānas pilsoņu karš ir bruņotu konfliktu sērija Afganistānā, kas aizsākās pēc pēdējā karaļa Zahīršaha gāšanas 1973.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Afganistānas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Bāmijāna

Bāmijāna ir pilsēta Afganistānā, Bāmijānas vilajeta administratīvais centrs, atrodas aptuveni 240 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Kabulas, pie Kondozas (Bāmijānas) upes.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Bāmijāna · Redzēt vairāk »

Hazareji

Hazareji (Azargi) ir pamatā Afganistānā dzīvojoša tauta.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Hazareji · Redzēt vairāk »

Helmanda

Helmanda ir gara upe Afganistānā un, nelielu posmu lejtecē, Irānā.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Helmanda · Redzēt vairāk »

Kandahāra

Kandahāra ir otra lielākā pilsēta Afganistānā ar iedzīvotāju skaitu 512 200 (2011. gada dati).

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Kandahāra · Redzēt vairāk »

Karš Afganistānā (2001—2014)

ASV, "Dienvidi" (SÜD): Nīderlande, "Rietumi" (WEST): Itālija, "Ziemeļi" (NORD): Vācija Islāmistu nemiernieku kontrolētās teritorijas (zaļā krāsā) paplašināšanās no 2002. līdz 2006. gadam Karš Afganistānā (2001—2014) bija Afganistānas kara turpinājums, ko pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV 7.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Karš Afganistānā (2001—2014) · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un NATO · Redzēt vairāk »

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Pakistāna · Redzēt vairāk »

Protēze

Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Protēze · Redzēt vairāk »

Puštuni

Puštuni (puštunu: پښتون vai پختون) jeb afgāņi ir irāņu tauta, kura galvenokārt dzīvo Afganistānas dienvidos un austrumos, kā arī Pakistānas rietumu provincēs.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Puštuni · Redzēt vairāk »

Taliban

''Taliban'' kustības karogs ''Taliban'' reliģiskā policija soda sievietes Kabulā (2001). ''Taliban'' robežsardzes postenis (2001). Taliban, arī Taleban (puštu: طالبان — teoloģijas studenti, kas piedalās dievkalpojumos, bet vēl nav mullas statusā) ir radikāla islāma fundamentālistu kustība Afganistānā un Pakistānā, kas radās 1994.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Taliban · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un Vācija · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un 1966. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: Ahunds Dadulla un 2007. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dadulla, Dadullah, Mulla Dadulla.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »