Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Darbs (fizika)

Indekss Darbs (fizika)

Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.

45 attiecības: Adiabātisks process, Šarls Ogistēns Kulons, Ņūtons, Berze, Brīvās krišanas paātrinājums, Ceļš, Džouls, Elektriskais lauks, Elektriskā kapacitāte, Elektromagnētiskās indukcijas likums, Elektrostatika, Enerģija, Fizika, Funkcija, Gradients, Gravitācija, Gravitācijas konstante, Jauda, Kalorija, Kinētiskā enerģija, Koordinātu sistēma, Kulona likums, Ledusskapis, Lietderības koeficients, Masa, Materiāls punkts, Mērīšana, Metrs, Molmasa, Oma likums, Pēda (mērvienība), Perpendikuls, Politropisks process, Potenciālā enerģija, Siltumsūknis, Smaguma spēks, Spēks, Spriegums, Starptautiskā mērvienību sistēma, Strāvas stiprums, Stunda, Trajektorija, Vats, Zirgspēks, 1830. gads.

Adiabātisks process

Adiabātisks process ir termodinamisks process, kurā ķermenis ne uzņem, ne atdod siltumu.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Adiabātisks process · Redzēt vairāk »

Šarls Ogistēns Kulons

Šarls Ogistēns Kulons (dzimis, miris) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Šarls Ogistēns Kulons · Redzēt vairāk »

Ņūtons

Ņūtons (simbols: N) ir SI sistēmas spēka mērvienība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ņūtons · Redzēt vairāk »

Berze

Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir spēks, kas darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Berze · Redzēt vairāk »

Brīvās krišanas paātrinājums

Brīvās krišanas paātrinājums ir paātrinājums, ar kādu ķermenis krīt uz Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsmu.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Brīvās krišanas paātrinājums · Redzēt vairāk »

Ceļš

Kalnu ceļš Alpos, Šveicē Ceļš ir speciāli izveidota zemes josla, kas atvieglo sauszemes transportlīdzekļu, kā arī gājēju kustību.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ceļš · Redzēt vairāk »

Džouls

Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Džouls · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektriskā kapacitāte

Elektriskā kapacitāte ( — 'ietilpība') ir materiālu ķermeņu (strāvas vadītāju) vai to sistēmu spēja uzkrāt elektrisko lādiņu.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektriskā kapacitāte · Redzēt vairāk »

Elektromagnētiskās indukcijas likums

Elektromagnētiskās indukcijas likums ir.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektromagnētiskās indukcijas likums · Redzēt vairāk »

Elektrostatika

CD piesaistītas papīra strēmeles Elektrostatika ir fizikas nozare, kas pēta mierā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, kas notiek ar elektriskā lauka starpniecību.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Elektrostatika · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Fizika · Redzēt vairāk »

Funkcija

Funkcija ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Funkcija · Redzēt vairāk »

Gradients

vektoru lauki (tumšākam fonam atbilst lielāka funkcijas vērtība, bet zilās bultiņas parāda gradienta virzienu attiecīgajā punktā — tas vienmēr vērsts funkcijas pieaugšanas virzienā). Funkcijas ƒ gradients ir vektors, kas orientēts pa līmeņa virsmas vai līnijas normāli un kura modulis ir vienāds ar funkcijas ƒ telpiskās maiņas ātrumu (t.i., izmaiņu uz garuma vienību) šajā virzienā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gradients · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitācijas konstante

Ņūtona vispasaules gravitācijas likumā Gravitācijas konstante G ir viena no universālajām fizikālajām konstantēm.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Gravitācijas konstante · Redzēt vairāk »

Jauda

Jauda — fizikāls lielums, kas raksturo veikto darbu noteiktā laika periodā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Jauda · Redzēt vairāk »

Kalorija

Kalorija (apzīmējums: cal) ir enerģijas mērvienība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kalorija · Redzēt vairāk »

Kinētiskā enerģija

Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup - palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »

Koordinātu sistēma

Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Koordinātu sistēma · Redzēt vairāk »

Kulona likums

Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Kulona likums · Redzēt vairāk »

Ledusskapis

Tipisks ledusskapis ar atvērtām durvīm Ledusskapis ir ierīce, kas sastāv no siltumizolējoša nodalījuma un siltumsūkņa.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Ledusskapis · Redzēt vairāk »

Lietderības koeficients

Lietderības koeficients ir dzinēja, mašīnas vai citas sistēmas svarīgs raksturlielums, kas nosaka sistēmas enerģijas izmantošanas vai pārveidošanas efektivitāti.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Lietderības koeficients · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Masa · Redzēt vairāk »

Materiāls punkts

Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »

Mērīšana

Mērīšana pazemē Mērīšana ir process, kad kvantitatīvi salīdzina divus vienādas dabas lielumus, no kuriem viens ir mērāmais objekts, bet otrs ir izvēlētā mēra vienība — mērvienība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Mērīšana · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Metrs · Redzēt vairāk »

Molmasa

Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Molmasa · Redzēt vairāk »

Oma likums

sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Oma likums · Redzēt vairāk »

Pēda (mērvienība)

Pēda ir attāluma mērvienība, kas galvenokārt tiek izmantota valstīs, kur oficiālā ir angļu valoda.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Pēda (mērvienība) · Redzēt vairāk »

Perpendikuls

Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Perpendikuls · Redzēt vairāk »

Politropisks process

Politropisks process ir viens no termodinamiskajiem procesiem, kura laikā gāzes īpatnējā siltumietilpība nemainās.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Politropisks process · Redzēt vairāk »

Potenciālā enerģija

Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »

Siltumsūknis

Siltumsūknis ir ierīce, kas pārvieto siltumu no aukstākas vietas uz siltāku.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Siltumsūknis · Redzēt vairāk »

Smaguma spēks

Smaguma spēks ir Zemes pievilkšanās spēks uz Zemes virsmas vai tās tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz Zemes centru.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Smaguma spēks · Redzēt vairāk »

Spēks

Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mehānisko mijiedarbību.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Spēks · Redzēt vairāk »

Spriegums

Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība, jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Spriegums · Redzēt vairāk »

Starptautiskā mērvienību sistēma

nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »

Strāvas stiprums

Strāvas stiprums ir fizikāls lielums, kas raksturo elektriskās strāvas izpausmes pakāpi.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Strāvas stiprums · Redzēt vairāk »

Stunda

Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Stunda · Redzēt vairāk »

Trajektorija

Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Trajektorija · Redzēt vairāk »

Vats

Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Vats · Redzēt vairāk »

Zirgspēks

Zirgspēks jeb zirgspēja ir mērvienība, ko lieto jaudas mērīšanai.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un Zirgspēks · Redzēt vairāk »

1830. gads

1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: Darbs (fizika) un 1830. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Fizikāls darbs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »