Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugavgrīvas draudzes novads

Indekss Daugavgrīvas draudzes novads

Daugavgrīvas draudzes novads 1791. gada kartē. Bolderājas un Mangaļu pagastos sadalītā novada teritorija ar pārkrievotajiem vietvārdiem Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Daugavgrīvas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem abās pusēs Daugavas ietekai Baltijas jūrā.

65 attiecības: Apkaime (pilsēta), Augusts Vilhelms Hūpels, Šulca muiža, Ķīšezers, Ādažu novads, Ādažu-Carnikavas draudzes novads, Beķermuiža, Bolderāja, Bolderājas muiža, Bolderājas pagasts, Buļļi (apkaime), Buļļu muiža, Buļļupe, Carnikavas pagasts, Cisterciešu ordenis, Daugava, Daugavgrīva, Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca, Daugavgrīvas klosteris, Daugavgrīvas komturi, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Draudzes novads, Dreiliņa muiža, Garciems, Gauja, Guberņas muiža, Hapaka grāvis, Hapaka muiža, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Iļķēnsalas muiža, Johans Kristofs Broce, Kalngale, Kleisti (Rīga), Kleistu muiža, Kokes muiža, Krēmera muiža, Kronmaņa muiža, Kurši, Kurzemes rajons, Langa, Lielupe, Livonijas ordenis, Lofelta muiža, Mangaļmuiža, Mangaļsala, Mangaļu pagasts, Mīlgrāvis, Mīlgrāvja muiža, Muiža, Oldenburga muiža, ..., Rīga, Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas apriņķis, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas robežas, Ruberta muiža, Slokas draudzes novads, Trīsciems, Vecāķi, Vecdaugava (Rīga), Vecmīlgrāvis, Volera muiža, Zemgaļi, Ziemeļu rajons (Rīga), Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Apkaime (pilsēta)

Viduslaikos dibinātās Revēnas pilsētiņas apkaimes (kvartāli) Francijā Apkaime ir pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Apkaime (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Augusts Vilhelms Hūpels

"Pašreizējā Rīgas un Rēveles vietniecību Satversme" (1789). Augusts Vilhelms Hūpels (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, folklorists.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Augusts Vilhelms Hūpels · Redzēt vairāk »

Šulca muiža

Šulcmuiža 1930. gada Rīgas kartē Šulca muiža jeb Šulcmuiža bija 18.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Šulca muiža · Redzēt vairāk »

Ķīšezers

Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Ķīšezers · Redzēt vairāk »

Ādažu novads

Ādažu novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas 2021.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Ādažu novads · Redzēt vairāk »

Ādažu-Carnikavas draudzes novads

Ādažu-Carnikavas draudzes novads (1791. gada karte). Ar krustiņu apzīmēta mācītājmuižas atrašanās vieta pie Baltezera. Ādažu-Carnikavas draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Ādažu-Carnikavas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Beķermuiža

Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē Beķermuiža airfoto 1940 Beķermuižas bruģa fragments 2023. gads Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Beķermuiža · Redzēt vairāk »

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Bolderāja · Redzēt vairāk »

Bolderājas muiža

Bolderājas ciems (''sloboda'') Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900). Bolderājas muiža bija muiža tagadējā Bolderājas apkaimē Buļļupes dienvidu krastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Bolderājas muiža · Redzēt vairāk »

Bolderājas pagasts

Bolderājas pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Bolderājas pagasts · Redzēt vairāk »

Buļļi (apkaime)

Buļļi, arī Rītabuļļi, agrāk Buļļu muiža, (rietumu daļa pie Lielupes tiek dēvēta arī par Vakarbuļļiem) ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Buļļi (apkaime) · Redzēt vairāk »

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Buļļu muiža · Redzēt vairāk »

Buļļupe

Buļļupe ir upe Latvijā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu teritorijā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Buļļupe · Redzēt vairāk »

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca

Daugavgrīvas Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Baltāsbaznīcas ielā 50, Rīgā, mūsdienu Ziemeļblāzmas apkaimē.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugavgrīvas Baltā luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas komturi

poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Daugavgrīvas komturi bija Livonijas ordeņa Daugavgrīvas komturejas pārvaldnieki.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugavgrīvas komturi · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dreiliņa muiža

Dreiliņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Dreiliņa muiža jeb Krēmeru Dreiliņu muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Dreiliņa muiža · Redzēt vairāk »

Garciems

Garciems ir ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Garciems · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Gauja · Redzēt vairāk »

Guberņas muiža

''Gouvernementshof'' muižas ēku atrašanās vieta pie Hapaka grāvja Baltijas rusifikācijas periodā (ap 1900) Guberņas muiža jeb Gubernementes muiža bija kroņa muiža tagadējās Bolderājas un Spilves apkaimēs Hapaka grāvja kreisajā krastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Guberņas muiža · Redzēt vairāk »

Hapaka grāvis

Hapaka grāvis, arī Rātsupe vai Rātsupīte ir Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas un Jūrmalas pilsētās un Mārupes novadā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Hapaka grāvis · Redzēt vairāk »

Hapaka muiža

Hapaka muiža 1930. gada Rīgas kartē. Hapaka muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Hapaka grāvja rietumu pusē Voleru un Spilves apkaimēs.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Hapaka muiža · Redzēt vairāk »

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms · Redzēt vairāk »

Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsala (''Hilchensholm'') 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē. Iļķēnsalas muiža bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Iļķēnsalas muiža · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Broce

Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »

Kalngale

Kalngale ir ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kalngale · Redzēt vairāk »

Kleisti (Rīga)

Kleisti, agrāk Kleistes muiža, ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Kleistu kronmaņi un Sūbri.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kleisti (Rīga) · Redzēt vairāk »

Kleistu muiža

Skats uz Kleistu muiža 1793. gadā (Broce). Kleistu muiža mūsdienās. Kleistu muiža (sānskats). Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kleistu muiža · Redzēt vairāk »

Kokes muiža

Kokes muiža (''Kokeshof'') un citas Bolderājas pagasta muižiņas (1913). Kokes muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Spilves pļavās Hapaka grāvja rietumu pusē.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kokes muiža · Redzēt vairāk »

Krēmera muiža

Krēmera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Krēmera muiža, arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Krēmera muiža · Redzēt vairāk »

Kronmaņa muiža

Kronmaņa muiža 1930. gada Rīgas kartē. Kronmaņa muiža bija muiža Daugavas krastā Lejas Podragā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kronmaņa muiža · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kurši · Redzēt vairāk »

Kurzemes rajons

Kurzemes rajons ir viena no sešām Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālajām vienībām, kas izveidota 1969.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Kurzemes rajons · Redzēt vairāk »

Langa

Langa, vecupes daļā saukta arī Veclanga un Garupe, sākotnējais nosaukums Ilgupe (Elge Uppe)"L.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Langa · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Lielupe · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Lofelta muiža

Lofelta muiža 1701. gada kartē. Lofelta muiža, arī Lofelda muiža bija muiža tagadējās rūpnīcas "Lignums" teritorijā Bolderājas apkaimē.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Lofelta muiža · Redzēt vairāk »

Mangaļmuiža

Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās. Viena no bijušās Mangaļmuižas ēkām mūsdienās. Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Mangaļmuiža · Redzēt vairāk »

Mangaļsala

Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā un pussala.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Mangaļsala · Redzēt vairāk »

Mangaļu pagasts

Mangaļu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas līča krastā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Mangaļu pagasts · Redzēt vairāk »

Mīlgrāvis

Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Mīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Mīlgrāvja muiža

Rodenberga muiža 1701. gada Rīgas apkārtnes kartē. Mīlgrāvja muiža bija muiža Mīgrāvja kanāla ziemeļu krastā tagadējā Vecmīlgrāvī, pēc apvienošanas ar Mangaļmuižu dēvēta par Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muižu.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Mīlgrāvja muiža · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Muiža · Redzēt vairāk »

Oldenburga muiža

Oldenburga muiža (''Oldenburg(e)r Hof'') 1701. gada kartē. Oldenburga muiža, saukta arī par Vitharda salas muižu, bija muiža tagadējā Voleru apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Oldenburga muiža · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »

Rīgas robežas

Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta. Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km².

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Rīgas robežas · Redzēt vairāk »

Ruberta muiža

Ruperta muiža 1930. gada Rīgas kartē. Ruberta muiža jeb Ruperta muiža (Rupertshof, Ruppertshof) bija muiža Podragā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Ruberta muiža · Redzēt vairāk »

Slokas draudzes novads

Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Slokas draudzes novads · Redzēt vairāk »

Trīsciems

Trīsciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Trīsciems · Redzēt vairāk »

Vecāķi

Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Vecāķi · Redzēt vairāk »

Vecdaugava (Rīga)

Vecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Vecdaugava (Rīga) · Redzēt vairāk »

Vecmīlgrāvis

Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Vecmīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Volera muiža

Muižas dzīvojamā ēka mūsdienās. Muižas dzīvojamā ēka 1938. gadā. Volera muiža 1930. gada Rīgas kartē. Volera muiža, saukta arī par Voleru muižu, ir agrākā muižas ēka Voleru apkaimē Pārdaugavā.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Volera muiža · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Ziemeļu rajons (Rīga)

Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Ziemeļu rajons (Rīga) · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Daugavgrīvas draudzes novads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Daugavgrīvas draudze.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »