Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugavpils Svētā Pētera baznīca

Indekss Daugavpils Svētā Pētera baznīca

Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

28 attiecības: Apsīda, Arhitekts, Baznīca (celtne), Daugavpils, Dekāns (garīdznieks), Jaunava Marija, Klasicisms, Kolonna, Mikelandželo, Padomju Savienība, Pāvils VI, Prāvests, Rīgas metropolija, Rēzeknes-Aglonas diecēze, Roma, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Svētais Antonijs no Padujas, Svētais Pēteris, Svētā Pētera bazilika, Vasarsvētki, Vatikāns, 1845. gads, 1848. gads, 1924. gads, 1934. gads, 1974. gads, 2008. gads.

Apsīda

Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Apsīda · Redzēt vairāk »

Arhitekts

Arhitekts pie rasējamā dēļa. 1893. gada kokgriezums Arhitekts ir persona, kas profesionāli strādā ar arhitektūru saistītās jomās.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Arhitekts · Redzēt vairāk »

Baznīca (celtne)

Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Daugavpils ir pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Dekāns (garīdznieks)

Dekāns Jans Ubermans Dekāns (latīņu: decanus, no decem- desmit) ir baznīcas administratīvajā sistēmā lietots amata apzīmējums.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Dekāns (garīdznieks) · Redzēt vairāk »

Jaunava Marija

Žana Fukē glezna "Jaunava ar bērnu eņģeļu ielokā" (apm. 1450. g., koks, 93x85 cm, Antverpene) Populārs 19. gs. Jaunavas Marijas atveidojums, kas uzsver Dievmātes šķīsto sirdi. Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'rūgts') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35).

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Jaunava Marija · Redzēt vairāk »

Klasicisms

Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Klasicisms · Redzēt vairāk »

Kolonna

Atēnās Arhitektūrā kolonna ir balsts pārsedzošai būvkonstrukcijai (piemēram, sijai, arkai, antablementam).

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Kolonna · Redzēt vairāk »

Mikelandželo

Mikelandželo Buonarroti jeb vienkārši Mikelandželo (Michelangelo; dzimis, miris) bija itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Mikelandželo · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Prāvests

Prāvests (lejasvācu: pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Prāvests · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Sāmsalas-Vīkas diecēze un četras Prūsijas bīskapijas - Sembas jeb Zemlandes (1252-1525), Pamedes jeb Pomezanijas (1249-1527), Varmijas jeb Ermlandes (1250-1512) un Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes-Aglonas diecēze

bīskapa Jāņa Buļa ģerbonis. Rēzeknes-Aglonas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Rēzeknes-Aglonas diecēze · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Roma · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Svētais Antonijs no Padujas

Svētais Antonijs no Padujas (dzimis, miris; Antonius Patavinus), pazīstams arī kā Svētais Antons no Padujas, Svētais Padujas Antonijs bija franciskāņu mūks, katoļu svētais un Baznīcas skolotājs.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Svētais Antonijs no Padujas · Redzēt vairāk »

Svētais Pēteris

Svētais Pēteris (Pétros, īstajā vārdā Simeons bar Jona (Jonas dēls)) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus apustuļiem (mācekļiem), viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem, katolicismā tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Svētais Pēteris · Redzēt vairāk »

Svētā Pētera bazilika

Svētā Pētera bazilika ir bazilika, kas atrodas Vatikānā un ir Romas pāvesta mājvieta.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Svētā Pētera bazilika · Redzēt vairāk »

Vasarsvētki

psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Vasarsvētki · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un Vatikāns · Redzēt vairāk »

1845. gads

1845.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 1845. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 1974. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Daugavpils Svētā Pētera baznīca un 2008. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca, Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīca.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »