Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Daugmales pilskalns

Indekss Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

12 attiecības: Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Kriviči, Latgaļi, Lībieši, Mežotnes muiža, Pilskalns, Rūnu raksts, Valdemārs Ģinters, Varžupīte, Vikingi, Zemgaļi.

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gs. plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gs.) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Daugava · Redzēt vairāk »

Kriviči

Kriviči, arī krīviči, ir 9. — 17.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Kriviči · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Lībieši · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes muižas kopskats no Mežotnes pilskalna pāri Lielupei (V. Štavenhāgens, 1866). Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Pilskalns · Redzēt vairāk »

Rūnu raksts

''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Varžupīte

Varžupīte ir Daugavas kreisā pieteka Daugmales pagastā.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Varžupīte · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Vikingi · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Daugmales pilskalns un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »