Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Elementārdaļiņa

Indekss Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

46 attiecības: Alberts Einšteins, Antidaļiņa, Antikvarki, Atoms, B kvarks, Barioni, Bozoni, C kvarks, CERN, D kvarks, Elektriskais lādiņš, Elektromagnētisms, Elektrons, Elektronvolts, Elementārdaļiņu fizika, Enerģija, Fermioni, Fotons, Fundamentālā mijiedarbība, Gluons, Gravitācija, Gravitons, Hadroni, Higsa bozons, Kvants, Kvarki, Leptoni, Masa, Matērija, Mezoni, Mions, Neitrīno, Neitrons, Nesējdaļiņas, Pozitrons, Protons, S kvarks, Spins, Standartmodelis, Stiprā mijiedarbība, T kvarks, Tau daļiņa, U kvarks, Vājā mijiedarbība, Vispārīgā relativitātes teorija, Visums.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Antikvarki

Antikvarki ir kvarku antidaļiņas.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Antikvarki · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Atoms · Redzēt vairāk »

B kvarks

B kvarks jeb pamata (bottom) kvarks ir vieglākais kvarks trešajā ģimenē.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un B kvarks · Redzēt vairāk »

Barioni

Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) ir smagās subatomārās daļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Barioni · Redzēt vairāk »

Bozoni

Elementārdaļiņu "standartmodelis". Bozoni (no indiešu fiziķa Šatjendranata Bozes uzvārda) ir daļiņas ar veselu spina vērtību.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Bozoni · Redzēt vairāk »

C kvarks

C kvarks jeb šarmantais (charm) kvarks ir smagākais kvarks otrajā ģimenē un trešais smagākais no visiem kvarkiem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un C kvarks · Redzēt vairāk »

CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un CERN · Redzēt vairāk »

D kvarks

D kvarks jeb apakšējais (down) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, otrais vieglākais no kvarkiem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un D kvarks · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektromagnētisms

Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektromagnētisms · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektrons · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņu fizika

Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fermioni

Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fermioni · Redzēt vairāk »

Fotons

lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fotons · Redzēt vairāk »

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Gluons

Gluons (no  — 'līme') ir nesējdaļiņa, kura pārnes stipro spēku no viena kvarka uz otru un liek atomu kodolos kvarkiem turēties kopā protonos un neitronos.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Gluons · Redzēt vairāk »

Gravitācija

Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Gravitācija · Redzēt vairāk »

Gravitons

Gravitons ir nesējdaļiņa, kas pārnes gravitācijas spēku starp visām Visuma daļiņām, arī starp pašiem gravitoniem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Gravitons · Redzēt vairāk »

Hadroni

Hadroni (no (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni, ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Hadroni · Redzēt vairāk »

Higsa bozons

Higsa bozons jeb Higsa daļiņa ir elementārdaļiņa, kuru paredz Standartmodelis.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Higsa bozons · Redzēt vairāk »

Kvants

Kvants (no  — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kvants · Redzēt vairāk »

Kvarki

standartmodelī (angļu valodā) Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Kvarki · Redzēt vairāk »

Leptoni

Leptoni (- viegls, plāns) ir elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Leptoni · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Masa · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija (no  — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Matērija · Redzēt vairāk »

Mezoni

Mezoni (no grieķu μέσος - vidējais) ir subatomāras daļiņas — bozoni, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Mezoni · Redzēt vairāk »

Mions

Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Mions · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Neitrons

Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Neitrons · Redzēt vairāk »

Nesējdaļiņas

Daļiņu fizikā kvantu lauku teorija, ko dēvē par standartmodeli, apraksta stipro kodolspēku, vājo kodolspēku un elektromagnētisko spēku - fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Nesējdaļiņas · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Protons · Redzēt vairāk »

S kvarks

S kvarks jeb dīvainais (strange) kvarks - vieglākais kvarks otrajā ģimenē.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un S kvarks · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Spins · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Stiprā mijiedarbība

Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

T kvarks

T kvarks jeb virsotnes (top) kvarks - smagākais kvarks trešajā ģimenē.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un T kvarks · Redzēt vairāk »

Tau daļiņa

Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »

U kvarks

U kvarks jeb augšējais (up) kvarks - pirmās ģimenes kvarks, pats vieglākais no kvarkiem.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un U kvarks · Redzēt vairāk »

Vājā mijiedarbība

Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Vispārīgā relativitātes teorija

Alberts Einšteins - vispārīgās relativitātes teorijas pamatlicējs. Vispārīgā relativitātes teorija (VRT) jeb vispārīgā relativitāte ir ģeometriska gravitācijas teorija, kuru 1916.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Vispārīgā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Visums

Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.

Jaunums!!: Elementārdaļiņa un Visums · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Daļiņa, Daļiņas, Elementārdaļiņas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »