Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Bauhaus, Elba, Kurts Veils, Makss Millers, Mozess Mendelszons, Nacionālsociālisms, Otrais pasaules karš, Pauls Klē, Saksija-Anhalte, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Valters Gropiuss, Vasilijs Kandinskis, Vācija, Vācijas apvienošana, Vācijas Demokrātiskā Republika, Veimāra, 1213. gads, 1570. gads, 1603. gads, 1676. gads, 1729. gads, 1747. gads, 1786. gads, 1789. gads, 1794. gads, 1799. gads, 1823. gads, 1827. gads, 1854. gads, 1863. gads, 1875. gads, 1881. gads, 1900. gads, 1918. gads, 1925. gads, 1931. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1962. gads, 1986. gads.
Bauhaus
Desavā Das Staatliche Bauhaus, plašāk zināms vienkārši kā Bauhaus, bija mākslas virziens Vācijā, kas bija vērsts uz kombinēto amatniecību un tēlotājmākslu.
Jaunums!!: Desava un Bauhaus · Redzēt vairāk »
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Desava un Elba · Redzēt vairāk »
Kurts Veils
Kurts Juliāns Veils (Kurt Julian Weill, dzimis Desavā, miris Ņujorkā) bija ebreju izcelsmes vācu komponists, teātra un kino mūzikas autors.
Jaunums!!: Desava un Kurts Veils · Redzēt vairāk »
Makss Millers
Makss Millers Frīdrihs Makss Millers (* 1823. gada 6.decembrī Desavā, † 1900. gada 28.oktobrī Oksfordā) bija vācu izcelsmes angļu filologs, indologs un viens no salīdzinošās reliģijas pētniecības pamatlicējiem.
Jaunums!!: Desava un Makss Millers · Redzēt vairāk »
Mozess Mendelszons
Mozess Mendelszons (dzimis, miris) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs.
Jaunums!!: Desava un Mozess Mendelszons · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Desava un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Desava un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pauls Klē
Pauls Klē (dzimis, miris) bija Šveices gleznotājs.
Jaunums!!: Desava un Pauls Klē · Redzēt vairāk »
Saksija-Anhalte
Saksija-Anhalte ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Desava un Saksija-Anhalte · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Jaunums!!: Desava un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts · Redzēt vairāk »
Valters Gropiuss
Valters Ādolfs Georgs Gropiuss (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu arhitekts, Bauhaus pamatlicējs.
Jaunums!!: Desava un Valters Gropiuss · Redzēt vairāk »
Vasilijs Kandinskis
Vasilijs Kandinskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes krievu/vācu/franču gleznotājs un mākslas teorētiķis.
Jaunums!!: Desava un Vasilijs Kandinskis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Desava un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas apvienošana
Vācijas impērija no 1871. līdz 1918. gadam. Vācijas apvienošana jeb Vācijas unifikācija ir veikta dažu desmitu neatkarīgu vācu valstu pievienošana Prūsijas karalistei, kuras rezultātā izveidojās Vācijas impērija.
Jaunums!!: Desava un Vācijas apvienošana · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Desava un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Veimāra
Veimāra ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas.
Jaunums!!: Desava un Veimāra · Redzēt vairāk »
1213. gads
1213.
Jaunums!!: Desava un 1213. gads · Redzēt vairāk »
1570. gads
1570.
Jaunums!!: Desava un 1570. gads · Redzēt vairāk »
1603. gads
1603.
Jaunums!!: Desava un 1603. gads · Redzēt vairāk »
1676. gads
1676.
Jaunums!!: Desava un 1676. gads · Redzēt vairāk »
1729. gads
1729.
Jaunums!!: Desava un 1729. gads · Redzēt vairāk »
1747. gads
1747.
Jaunums!!: Desava un 1747. gads · Redzēt vairāk »
1786. gads
1786.
Jaunums!!: Desava un 1786. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: Desava un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1794. gads
1794.
Jaunums!!: Desava un 1794. gads · Redzēt vairāk »
1799. gads
1799.
Jaunums!!: Desava un 1799. gads · Redzēt vairāk »
1823. gads
1823.
Jaunums!!: Desava un 1823. gads · Redzēt vairāk »
1827. gads
1827.
Jaunums!!: Desava un 1827. gads · Redzēt vairāk »
1854. gads
1854.
Jaunums!!: Desava un 1854. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: Desava un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1875. gads
1875.
Jaunums!!: Desava un 1875. gads · Redzēt vairāk »
1881. gads
1881.
Jaunums!!: Desava un 1881. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Desava un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Desava un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Desava un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Desava un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Desava un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1954. gads
1954.
Jaunums!!: Desava un 1954. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Desava un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: Desava un 1986. gads · Redzēt vairāk »
