Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Devons

Indekss Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 56 miljonu gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

54 attiecības: Abinieki, Adatādaiņi, Akantodes, Anglija, Apakšdevons, Augšdevons, Augsne, Austrālija, Austrumeiropa, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Baltika (kontinents), Bioma, Bruņuzivis, Cēsis, Ciecere, Daivspurzivis, Devona, Dimants, Ekvators, Epikontinentāla jūra, Famenas stāvs, Frānas stāvs, Grenlande, Jūra, Kailsēkļi, Kanāda, Koraļļu rifs, Kosas, Kvartārs, Latvija, Ledus laikmets, Loceklis (anatomija), Minerālūdens, Mugurkaulnieki, Organisms, Otiņspures, Paleontoloģija, Paleozojs, Pirms mūsdienām, Pleckāji, Sauszeme, Skrimšļzivis, Smilšakmens, Staipekņi, Starspures, Trilobīti, Urāli, Vidusdevons, ..., Vulkāns, Zemes garoza, Ziemeļamerika, Zivis. Izvērst indekss (4 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Devons un Abinieki · Redzēt vairāk »

Adatādaiņi

Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Devons un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »

Akantodes

Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.

Jaunums!!: Devons un Akantodes · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Devons un Anglija · Redzēt vairāk »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Devons un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Devons un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Devons un Augsne · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Devons un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Devons un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskais periods

Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.

Jaunums!!: Devons un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Devons un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Devons un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Baltika (kontinents)

Rodinijas superkontinenta daļa pirms 750 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.

Jaunums!!: Devons un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »

Bioma

Planēta Zeme Bioma (- dzīve, dzīvība) jeb bioms ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

Jaunums!!: Devons un Bioma · Redzēt vairāk »

Bruņuzivis

Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.

Jaunums!!: Devons un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Devons un Cēsis · Redzēt vairāk »

Ciecere

Ciecere ir Ventas labā krasta pieteka Brocēnu, Saldus un Skrundas novados.

Jaunums!!: Devons un Ciecere · Redzēt vairāk »

Daivspurzivis

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju klase (citās klasifikācijās - apakšklase).

Jaunums!!: Devons un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »

Devona

Devonas ainava Devona jeb Devonšīra (saīsināti) ir grāfiste Anglijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Devons un Devona · Redzēt vairāk »

Dimants

Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.

Jaunums!!: Devons un Dimants · Redzēt vairāk »

Ekvators

Pasaules karte ar ekvatoru kā sarkanu līniju. Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola.

Jaunums!!: Devons un Ekvators · Redzēt vairāk »

Epikontinentāla jūra

Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.

Jaunums!!: Devons un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »

Famenas stāvs

Famenas stāvs (D3fm) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.

Jaunums!!: Devons un Famenas stāvs · Redzēt vairāk »

Frānas stāvs

Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.

Jaunums!!: Devons un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »

Grenlande

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.

Jaunums!!: Devons un Grenlande · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Devons un Jūra · Redzēt vairāk »

Kailsēkļi

Kailsēkļi (Gymnospermae) ir sena augu grupa, kas parādījās pirms 350 miljoniem gadu, sevišķi izplatīti kailsēkļi bija vēlajā paleozojā un mezozojā.

Jaunums!!: Devons un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Devons un Kanāda · Redzēt vairāk »

Koraļļu rifs

Tropiskais koraļļu rifs Koraļļu rifs ir virsūdens sala vai zemūdens sēklis, kurus izveidojuši koloniālu koraļļu kaļķa skeleti.

Jaunums!!: Devons un Koraļļu rifs · Redzēt vairāk »

Kosas

Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).

Jaunums!!: Devons un Kosas · Redzēt vairāk »

Kvartārs

Kvartārs ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.

Jaunums!!: Devons un Kvartārs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Devons un Latvija · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Devons un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Devons un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Minerālūdens

Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.

Jaunums!!: Devons un Minerālūdens · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Devons un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Devons un Organisms · Redzēt vairāk »

Otiņspures

Otiņspures jeb bārkšspures (Crossopterygii) ir daivspurzivju apakšklase (citās klasifikācijās virskārta).

Jaunums!!: Devons un Otiņspures · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

dinozaura kaulus Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus.

Jaunums!!: Devons un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Paleozojs

Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.

Jaunums!!: Devons un Paleozojs · Redzēt vairāk »

Pirms mūsdienām

Pirms mūsdienām (jeb BP) ir laika atskaites mērs, kuru izmanto arheoloģijā, ģeoloģijā un citās zinātnes nozarēs, lai atzīmētu, kad notikums ir noticis pagātnē.

Jaunums!!: Devons un Pirms mūsdienām · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Devons un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Devons un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Skrimšļzivis

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.

Jaunums!!: Devons un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »

Smilšakmens

Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.

Jaunums!!: Devons un Smilšakmens · Redzēt vairāk »

Staipekņi

Staipekņu klases augi, staipekņi,() ir sporaugu (Pteridophytes) staipekņu nodalījuma (Lycopodiophyta) augi.

Jaunums!!: Devons un Staipekņi · Redzēt vairāk »

Starspures

Starspures (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju klase.

Jaunums!!: Devons un Starspures · Redzēt vairāk »

Trilobīti

Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.

Jaunums!!: Devons un Trilobīti · Redzēt vairāk »

Urāli

Karte ar Urālu kalniem Narodnajas kalns Piepolārajos Urālos septembrī. Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kuras centrālā ass veido robežu starp divām Eirāzijas daļām — rietumos no tiem atrodas Eiropa, bet austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Devons un Urāli · Redzēt vairāk »

Vidusdevons

Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Devons un Vidusdevons · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: Devons un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Devons un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Devons un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Devons un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Devona periods, Devons (periods).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »