Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Alkaloīdi, Asteru rinda, Ķirbju rinda, Ceļtekas, Cirveņu rinda, Dižskābaržu rinda, Dipsaku rinda, Endēms, Gandreņu rinda, Genciānu rinda, Glikozīdi, Graudzāļu rinda, Gundegu rinda, Ingveraugu rinda, Kambijs, Krustziežu rinda, Lapas, Liliju rinda, Malpīgiju rinda, Malvu rinda, Medicīna, Miršu rinda, Nakteņu rinda, Neļķu rinda, Palmu dzimta, Panātru rinda, Pākšaugu rinda, Piparu rinda, Rožu rinda, Sakne, Santalu rinda, Segliņu rinda, Segsēkļi, Stumbrs, Viendīgļlapji, Viršu rinda, Vitamīni, Zaķskābeņu rinda, Zieds, Ziepjkoku rinda.
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Asteru rinda
Asteru rinda (Asterales) ir augu rinda, kurā apvienotas 11 līdzīgas augu dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Asteru rinda · Redzēt vairāk »
Ķirbju rinda
Ķirbju rinda ir divdīgļapju rinda, kuras pārstāvji ir galvenokārt sastopami tropu reģionos, ar ierobežotu klātbūtni subtropu un mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ķirbju rinda · Redzēt vairāk »
Ceļtekas
Ceļtekas ir ģints ceļteku dzimtā ar kosmopolītisku izplatību.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ceļtekas · Redzēt vairāk »
Cirveņu rinda
Cirveņu rinda ir viendīgļlapju klases rinda, kurā ir klasificētas 14 augu dzimtas, aptuveni 165 ģintis un aptuveni 4500 augu sugu.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Cirveņu rinda · Redzēt vairāk »
Dižskābaržu rinda
Dižskābaržu rinda (Fagales) ir dažādām dzimtām piederīgi koki un krūmi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Dižskābaržu rinda · Redzēt vairāk »
Dipsaku rinda
Dipsaku rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 2 dzimtas un 46 ģintis, kuru sugas ir izplatītas visā pasaulē, bet galvenokārt ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Dipsaku rinda · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Endēms · Redzēt vairāk »
Gandreņu rinda
Gandreņu rinda (Geraniales) ir rožveidīgo apakšklases rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Gandreņu rinda · Redzēt vairāk »
Genciānu rinda
Genciānu rinda ir daudzveidīga divdīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 5 augu dzimtas un vairāk nekā 20 000 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Genciānu rinda · Redzēt vairāk »
Glikozīdi
Glikozīdi ir organiskas vielas, ko veido caur glikozīdisko saiti saistījušies monosaharīda vai oligosaharīda atlikumi — glikoni — un neogļhidrāta savienojumu atlikumi — aglikoni.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Glikozīdi · Redzēt vairāk »
Graudzāļu rinda
Graudzāļu rinda (Poales) ir viendīgļlapju klases augu rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Graudzāļu rinda · Redzēt vairāk »
Gundegu rinda
Gundegu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas 7 dzimtas, aptuveni 164 ģintis un 2830 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Gundegu rinda · Redzēt vairāk »
Ingveraugu rinda
Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ingveraugu rinda · Redzēt vairāk »
Kambijs
Kambijs ( — ‘apmaiņa, nomaiņa’) ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem — koksni un lūksni.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Kambijs · Redzēt vairāk »
Krustziežu rinda
Krustziežu rinda (Brassicales) ir divdīgļlapju rinda, kurā ietilpst kāposti, kaperi, sinepes, papaja un citi pārtikai kultivēti augi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Krustziežu rinda · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Lapas · Redzēt vairāk »
Liliju rinda
Liliju rinda ir viendīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 1700 sugas, galvenokārt lakstaugi, taču ir sastopamas arī liānas un krūmi.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Liliju rinda · Redzēt vairāk »
Malpīgiju rinda
Malpīgiju rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir iekļautas aptuveni 36 augu dzimtas un vairāk nekā 16 000 augu sugu, jeb aptuveni 7,8% no visiem divdīgļapjiem.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Malpīgiju rinda · Redzēt vairāk »
Malvu rinda
Malvu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā (pēc APG II sistēmas) ietilpst 9 dzimtas un aptuveni 6000 sugas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Malvu rinda · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Medicīna · Redzēt vairāk »
Miršu rinda
Miršu rinda (Myrtales) ir asterveidīgo divdīgļapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Miršu rinda · Redzēt vairāk »
Nakteņu rinda
Nakteņu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā ir klasificētas 5 dzimtas un aptuveni 165 dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Nakteņu rinda · Redzēt vairāk »
Neļķu rinda
''Echinocereus triglochidiatus'' var. ''arizonicus'' ''Aptenia cordifolia'' Lusonā ''Tamarix gallica'' Neļķu rinda (Caryophyllales) ir segsēkļu grupas rinda, kuru veido 38 dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Neļķu rinda · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Panātru rinda
Panātru rinda (Lamiales), agrāk lūpziežu rinda, ir augu rinda, kurā apvienotas 24 līdzīgas augu dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Panātru rinda · Redzēt vairāk »
Pākšaugu rinda
Pākšaugu rinda ir divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Pākšaugu rinda · Redzēt vairāk »
Piparu rinda
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Piparu rinda · Redzēt vairāk »
Rožu rinda
Rožu rinda, rožveidīgo rinda (Rosales) ir augu rinda, kurā apvienotas 9 līdzīgas augu dzimtas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Rožu rinda · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Sakne · Redzēt vairāk »
Santalu rinda
Santalu rinda divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Santalu rinda · Redzēt vairāk »
Segliņu rinda
Segliņu rinda (Celastrales) jeb kokžņaudzēju rinda ir rožveidīgo divdīgļlapju rinda, kas sastopama tropos un subtropos, un tikai dažas sugas ir aug mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Segliņu rinda · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Viendīgļlapji · Redzēt vairāk »
Viršu rinda
Viršu rinda (Ericales) ir divdīgļapju rinda, kas pieder asterveidīgo kladai (Asteridae).
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Viršu rinda · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Zaķskābeņu rinda
Zaķskābeņu rinda (Oxalidales) ir divdīgļlapju rinda.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Zaķskābeņu rinda · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziepjkoku rinda
Ziepjkoku rinda ir divdīgļlapju rinda, kurā (pēc APG III sistēmas) ietilpst 9 dzimtas, aptuveni 460 ģintis un aptuveni 5700 krūmu, koku un kāpelējošu augu sugu.
Jaunums!!: Divdīgļlapji un Ziepjkoku rinda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dicotyledoneae, Divdīgļlapju klase, Magnoliopsida, Magnoliopsidi.
