Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Diseldorfa, Industriālais metāls, Industriālais roks, Industriālā deju mūzika, Krupi, Neue Deutsche Härte, Otrais pasaules karš, Smagais metāls (mūzikas žanrs), Trešais reihs, Vācija, 1980. gads, 1992. gads, 1997. gads, 2005. gads.
Diseldorfa
Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.
Jaunums!!: Die Krupps un Diseldorfa · Redzēt vairāk »
Industriālais metāls
Industriālais metāls — rokmūzikas paveids, kas izveidojās 1980. gadu beigās ASV un Apvienotā Karalistē, saplūstot diviem žanriem — industriālajai mūzikai un smagajam metālam.
Jaunums!!: Die Krupps un Industriālais metāls · Redzēt vairāk »
Industriālais roks
Industriālais roks ir mūzikas žanrs, kas apvieno industriālo mūziku ar kādu no rokmūzikas apakšžanriem.
Jaunums!!: Die Krupps un Industriālais roks · Redzēt vairāk »
Industriālā deju mūzika
Industriālā deju mūzika jeb EBM ir mūzikas žanrs, kas apvieno industriālo mūziku un elektronisko deju mūziku.
Jaunums!!: Die Krupps un Industriālā deju mūzika · Redzēt vairāk »
Krupi
Krupi ir ciems Audriņu pagastā, Rēzeknes novadā.
Jaunums!!: Die Krupps un Krupi · Redzēt vairāk »
Neue Deutsche Härte
Neue Deutsche Härte (no vācu valodas — 'jaunais vācu smagums') ir Vācijā 1990. gados izveidojies mūzikas virziens.
Jaunums!!: Die Krupps un Neue Deutsche Härte · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Die Krupps un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Smagais metāls (mūzikas žanrs)
Smagais metāls jeb metālmūzika ir rokmūzikas žanrs, kas radās un attīstījās 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Die Krupps un Smagais metāls (mūzikas žanrs) · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Die Krupps un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Die Krupps un Vācija · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: Die Krupps un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Die Krupps un 1992. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Die Krupps un 1997. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Die Krupps un 2005. gads · Redzēt vairāk »
