Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dienvidlatvijas brigāde

Indekss Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

28 attiecības: Atsevišķā studentu rota, Baltijas landesvērs, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Dāvids Sīmansons, Eduards Kalniņš (ministrs), Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Zālītis, Jūrmala, Kaugurciems, Latgales partizānu pulks, Latviešu strēlnieki, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Liepāja, Markus Ozols, Nikolajs Grundmanis, Oskars Kalpaks, Padomju Latvija, Paulis Zolts, Piņķi, Strazdumuižas pamiers, Vācbaltieši, Ziemeļlatvijas brigāde, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 3. Latgales kājnieku divīzija.

Atsevišķā studentu rota

Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Cēsu rota · Redzēt vairāk »

Dāvids Sīmansons

Dāvids Sīmansons (—) bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Dāvids Sīmansons · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (ministrs)

Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jānis Balodis ar Polijas Ārlietu ministru Jozefu Beku (Rīga, 1938). Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Kaugurciems

Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Kaugurciems · Redzēt vairāk »

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas Pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Liepāja · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Padomju Latvija

Padomju Latvija var būt.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Padomju Latvija · Redzēt vairāk »

Paulis Zolts

Paulis Zolts (1880-1919) bija Latvijas armijas virsnieks, brīvības cīņu dalībnieks un Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Paulis Zolts · Redzēt vairāk »

Piņķi

Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Babītes novada Babītes pagastā, novada centrs.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Piņķi · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās. Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (-) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

Jaunums!!: Dienvidlatvijas brigāde un 3. Latgales kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Atsevišķā latviešu brigāde, Latviešu atsevišķā brigāde.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »