Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dienvidslāvija

Indekss Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

42 attiecības: Albāņi, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrieši, Bosnieši, Bosnija un Hercegovina, Bulgāri, Dienvidslāvija, Dienvidslāvijas karaliste, Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, Ebreji, Grieķi, Horvāti, Horvātija, Itāļi, Josips Brozs Tito, Komunisms, Kosova, Kosovas krīze, Krievi, Maķedonija, Melnkalne, Musulmaņi, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NATO, Poļi, Referendums, Rumāņi, Serbi, Serbija, Serbija un Melnkalne, Serbu Republika, Slāvi, Slobodans Miloševičs, Slovāki, Slovēņi, Slovēnija, Turki, Ukraiņi, Ungāri, Vācieši, Vācija, Vojvodina.

Albāņi

Albāņi (Shqiptarët no jēdziena — runāt saprotami) ir tauta Balkānu pussalas rietumos.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Albāņi · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Austrieši

Austrieši ir viena no Eiropas nācijām, Austrijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Austrieši · Redzēt vairāk »

Bosnieši

Bosnieši jeb bošņāki (/Бошњаци,; vienskaitlī: Bošnjak/Бошњак), saukti arī par Bosnijas musulmaņiem, ir dienvidslāvu tauta.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bosnieši · Redzēt vairāk »

Bosnija un Hercegovina

Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis. Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bosnija un Hercegovina · Redzēt vairāk »

Bulgāri

Pirmbulgāru cilšu pārvietošanās no Azovas jūras krastiem (6.—7. gs.). Bulgāru valsts cara Simeona I valdīšanas laikā (893—927). Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Bulgāri · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvijas karaliste

Dienvidslāvijas karaliste bija valsts, kas pastāvēja starpkaru periodā no 1918.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas karaliste · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika

Valsts administratīvais dalījums Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika · Redzēt vairāk »

Ebreji

Ebreji mūsdienās tiek uzskatīti ne tik daudz par konkrētas etniskas grupas pārstāvjiem, kā par no izraēļiem cēlušos jūdaisma piekritēju pēcnācēji, kā arī tie, kas šo reliģiju pieņēmuši brīvprātīgi.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ebreji · Redzēt vairāk »

Grieķi

Grieķi (pašnos. Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Grieķi · Redzēt vairāk »

Horvāti

Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Horvāti · Redzēt vairāk »

Horvātija

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Horvātija · Redzēt vairāk »

Itāļi

Itāļi jeb itālieši ir Dienvideiropas tauta, kas galvenokārt dzīvo Itālijā, Šveicē un Francijā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Itāļi · Redzēt vairāk »

Josips Brozs Tito

Maršals Josips Brozs Tito (serbu-horvātu: Јосип Броз Тито, Josip Broz Tito, dzimis vai 25. maijā Kumrovecā, Austroungārijā, miris Ļubļanā, DSFR) bija revolucionārs, partizānu vadonis un ilggadīgs sociālistiskās Dienvidslāvijas federācijas vadītājs.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Josips Brozs Tito · Redzēt vairāk »

Komunisms

Francijā 2007. gada 1. maijā. Komunisms (no lat. commūnis - "kopīgs") — marksisma teorijā nākotnes sabiedriska formācija (iekārta), bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Komunisms · Redzēt vairāk »

Kosova

Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Kosova · Redzēt vairāk »

Kosovas krīze

Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā 20.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Krievi · Redzēt vairāk »

Maķedonija

Maķedonija, oficiālais pašnosaukums Maķedonijas Republika, pagaidu oficiālais nosaukums Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Поранешна Југословенска Република Македонија), ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas uz Balkānu pussalas.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Maķedonija · Redzēt vairāk »

Melnkalne

Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Melnkalne · Redzēt vairāk »

Musulmaņi

Musulmaņu izplatība pasaulē. Jo tumšāka krāsa, jo konkrētajā valstī procentuāli vairāk iedzīvotāji ir musulmaņi Musulmaņi (— ‘pazemīgais’) ir islāma sekotāji.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Musulmaņi · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

NATO

Eiropas valstu pievienošanās NATO (1949-2017). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: Dienvidslāvija un NATO · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Poļi · Redzēt vairāk »

Referendums

Referendums ir vēlētāju balsošana par kādu valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, tās labojumu u.tml.). Referendums ir tiešās demokrātijas svarīgākais institūts.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Referendums · Redzēt vairāk »

Rumāņi

Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Rumāņi · Redzēt vairāk »

Serbi

Serbi (Срби, Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbi · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbija · Redzēt vairāk »

Serbija un Melnkalne

Serbijas un Melnkalnes Savienība (saīsinājumā СЦГ / SCG) bija Serbijas un Melnkalnes politiska apvienība, kas pastāvēja no 2003.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbija un Melnkalne · Redzēt vairāk »

Serbu Republika

Serbu Republika ir valstisks veidojums Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, kas izveidojās pēc Deitonas miera līguma parakstīšanas.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Serbu Republika · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slāvi · Redzēt vairāk »

Slobodans Miloševičs

Slobodans Miloševičs (dzimis Požarevacā, Dienvidslāvijā, miris Hāgā, Nīderlandē) bija serbu politiķis, Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slobodans Miloševičs · Redzēt vairāk »

Slovāki

Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovāki · Redzēt vairāk »

Slovēņi

Slovēņi ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovēņi · Redzēt vairāk »

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Slovēnija · Redzēt vairāk »

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Turki · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu nācija, kas veido Ukrainas iedzīvotāju lielāko daļu.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Ungāri · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vojvodina

Vojvodinas vēsturiskās daļas - Bačka (Tisas rietumu krastā), Banata (austrumu krastā) un Sirmija (Donavas dienvidu krastā)Vojvodinas karogs Vojvodina (rusīnu: Войводина) vai arī Vojevodina ir autonoma teritorija Serbijā.

Jaunums!!: Dienvidslāvija un Vojvodina · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dienvidslāvijas Federatīvā republika, Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste, Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste, Serbu, horvātu un slovēņu karaliste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »