Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dienvidu polārā klijkaija

Indekss Dienvidu polārā klijkaija

Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns, kas pieder klijkaiju ģintij (Stercorarius).

18 attiecības: Antarktīda, Atlantijas okeāns, Centimetrs, Dienvidu puslode, Gaļa, Galva, Indijas okeāns, Jūras kraukļi, Jūras putns, Kaija, Klijkaijas, Klusais okeāns, Maita, Ola, Pingvīnu dzimta, Spārnu plētums, Vētrasputni, Zivis.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība - viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Dienvidu puslode

Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Gaļa · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķemeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Galva · Redzēt vairāk »

Indijas okeāns

Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no pasaules ūdens virsmas.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »

Jūras kraukļi

Jūras kraukļi, jūras kraukļu ģints (Phalacrocorax) ir vienīgā pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) ģints.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Jūras kraukļi · Redzēt vairāk »

Jūras putns

''Onychoprion fuscatus'', viena no jūras putnu sugām. Jūras putni ir putni, kuri ir pielāgojušies dzīvei jūras vidē.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Jūras putns · Redzēt vairāk »

Kaija

Kaija var būt.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Kaija · Redzēt vairāk »

Klijkaijas

Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Klijkaijas · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Maita

Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Maita · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Ola · Redzēt vairāk »

Pingvīnu dzimta

Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Spārnu plētums

Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Spārnu plētums · Redzēt vairāk »

Vētrasputni

Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Vētrasputni · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Dienvidu polārā klijkaija un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Antarktikas klijkaija, Catharacta maccormicki, Makormika klijkaija, Stercorarius maccormicki.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »