Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dievlūdzēji

Indekss Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

48 attiecības: Acs, Austrālija, Ģints (bioloģija), Āfrika, Bezastainie abinieki, Circeņi, CM, Gaisma, Galva, Grauzēji, Hameleoni, Imago, Koks, Kukaiņēdāji, Kukaiņi, Lapas, Lapsenes, Mātīte, Mērenā josla, Melnā krāsa, Mugura, Mute, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nimfa, Ola, Orhideju dzimta, Prusaki, Putni, Reproduktīvā sistēma, Rudens, Sikspārņi, Skorpioni, Skudru dzimta, Spārneņi, Spārns, Sperma, Suga, Tēviņš, Termīti, Tropu josla, Vēders, Vizuālā uztvere, Zaļā krāsa, Zāle, Zeme, Zieds, Ziema, Zivis.

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Acs · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Āfrika

Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Āfrika · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Circeņi · Redzēt vairāk »

CM

CM var būt:;cm.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un CM · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķemeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Galva · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Imago

Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Imago · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Koks · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Lapas · Redzēt vairāk »

Lapsenes

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Lapsenes · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mērenās joslas atrašanās vieta Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Melnā krāsa

Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »

Mugura

Cilvēka muguras ilustrācija Mugura ir ķermeņa daļa, kas atrodas torsa aizmugurējā daļā starp sēžamvietu un kaklu un pleciem.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mugura · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Mute · Redzēt vairāk »

Nepilnas pārvērtības kukaiņi

Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Nimfa

Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Nimfa · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ola · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Prusaki · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Putni · Redzēt vairāk »

Reproduktīvā sistēma

Reproduktīvā sistēma ir orgānu sistēma, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt organismu tālāku vairošanos.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Reproduktīvā sistēma · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Rudens · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Skorpioni · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Spārneņi

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Spārneņi · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējā brīvā ekstremitāte.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Spārns · Redzēt vairāk »

Sperma

Vīrieša sperma. Sperma (— "sēkla") ir viskozs, duļķains, opalescējošs šķidrums, kas ejakulācijas laikā izdalās caur dzimumlocekli.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Sperma · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Suga · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Termīti · Redzēt vairāk »

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimatiska josla, kas atrodas zemes vidusdaļā ap ekvatoru.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Tropu josla · Redzēt vairāk »

Vēders

Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūtīm un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Vēders · Redzēt vairāk »

Vizuālā uztvere

Vizuālā uztvere ir viens no uztveres veidiem, ar kura palīdzību mēs spējam redzēt un saprast visu apkārt esošo un notiekošo.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Vizuālā uztvere · Redzēt vairāk »

Zaļā krāsa

Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »

Zāle

Zāle var būt.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zāle · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zeme · Redzēt vairāk »

Zieds

ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu vairošanās orgāns, kuru funkcija ir ražot sēklas.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zieds · Redzēt vairāk »

Ziema

Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Ziema · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Dievlūdzēji un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dievlūdzējs, Dievlūdzēju kārta, Mantodea.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »