Ātrāk nekā pārlūku!
88 attiecības: Aīds, Afrodīte, Agnosticisms, Anatolija, Apollons, Arejs (dievs), Artemīda, Atēna, Ateisms, Auseklis (dievība), Baldrs, Balti, Dainas, Dēkla, Dēmetra, Diāna, Dieva esamība, Dievs, Dievs (baltu mitoloģija), Dionīss, Dzimte (socioloģija), Dzimums, Erots, Freija, Freirs, Friga, Gaja, Grieķija, Haoss, Hēfaists, Hēra, Hermejs, Hestija, Himera, Hinduisms, Iduna, Ikona (svētbilde), Islāms, Jūdaisms, Jumis, Junona, Jupiters (mitoloģija), Kārta (mitoloģija), Kristietība, Laima, Lietuviešu valoda, Marss (mitoloģija), Māra (latviešu mitoloģija), Mīts, Mēness (dievība), ..., Minerva, Mirča Eliade, Monoteisms, Nemirstība, Neptūns (mitoloģija), Nevainība, Nikte, Nimfa, Njords, Odins, Olimpa dievi, Pazeme, Pārdabiskums, Politeisms, Poseidons, Ragnaroks, Republika, Rituāls, Roma, Romiešu mitoloģija, Saule (dievība), Senās Ēģiptes mitoloģija, Sengrieķu mitoloģija, Senprūšu valoda, Sfinksa, Sleipnirs, Tīrs, Teisms, Templis, Titāni, Tors (mitoloģija), Trīsvienība, Tuvie Austrumi, Vāni, Velns (latviešu mitoloģija), Venera (dieviete), Visums, Zevs. Izvērst indekss (38 vairāk) »
Aīds
Aīda statuja Aīds (grieķu ᾍδης vai Ἅιδης 'neredzamais') sengrieķu mitoloģijā ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība.
Jaunums!!: Dievība un Aīds · Redzēt vairāk »
Afrodīte
Veneras dzimšana" (1879) Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī auglības un dzīvības dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Afrodīte · Redzēt vairāk »
Agnosticisms
Agnosticisms (ágnōstos — ‘neizzināmais’) ir filozofisks uzskats, ka dažu pieņēmumu vai propozīciju patiesums vai aplamums nav zināms vai nevar būt zināms principā.
Jaunums!!: Dievība un Agnosticisms · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Dievība un Anatolija · Redzēt vairāk »
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Dievība un Apollons · Redzēt vairāk »
Arejs (dievs)
Areja statuja Arejs (sengrieķu Ἀρης) bija sengrieķu kara dievs, Zeva un Hēras dēls, viens no Olimpa dieviem.
Jaunums!!: Dievība un Arejs (dievs) · Redzēt vairāk »
Artemīda
"Versaļas Artemīda", hellēniskas marmora skulptūras romiešu kopija (Luvra) Artemīda (grieķu Ἀρτεμις) sengrieķu mitoloģijā ir medību un šķīstības dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Artemīda · Redzēt vairāk »
Atēna
Romiešu Atēnas skulptūra (Luvra) Atēna (grieķu Ἀθηνᾶ vai Ἀθήνη, doriešu Ἀσάνα) sengrieķu mitoloģijā ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne.
Jaunums!!: Dievība un Atēna · Redzēt vairāk »
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Jaunums!!: Dievība un Ateisms · Redzēt vairāk »
Auseklis (dievība)
Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.
Jaunums!!: Dievība un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »
Baldrs
Baldra sapņi'' (1893). Baldrs senskandināvu mitoloģijā ir nevainības, skaistuma un jaunības dievs.
Jaunums!!: Dievība un Baldrs · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Dievība un Balti · Redzēt vairāk »
Dainas
Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.
Jaunums!!: Dievība un Dainas · Redzēt vairāk »
Dēkla
Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Dēkla · Redzēt vairāk »
Dēmetra
Dēmetras statuja Dēmetra iedod valdnieka Keleja dēlam Triptolemam savus spārnotos ratus un graudus, zīmējums uz Sengrieķu keramikas vāzes Dēmetra ar meitu Persefoni, ilustrācija grāmatai "Mītu grāmata" (''A book of myths'') Dēmetra (atiešu: Δημήτηρ (Dēmḗtēr), doriešu: Δαμάτηρ (Dāmā́tēr)) sengrieķu mitoloģijā ir viena no visvairāk pielūgtajām dievēm, auglības un zemkopības dieve.
Jaunums!!: Dievība un Dēmetra · Redzēt vairāk »
Diāna
Versaļas Diāna (Romas impērijas laika statujas kopija, 2. gadsimts m.ē.). Diāna romiešu mitoloģijā ir medniecības, mēness un dzimstības dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Diāna · Redzēt vairāk »
Dieva esamība
Dieva esamība ir problēma (arī mūžsens jautājums), kas saistīta ar noskaidrošanu, vai Dievs ir vai tā tomēr nav.
Jaunums!!: Dievība un Dieva esamība · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Dievība un Dievs · Redzēt vairāk »
Dievs (baltu mitoloģija)
Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Dievs (baltu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Jaunums!!: Dievība un Dionīss · Redzēt vairāk »
Dzimte (socioloģija)
Dzimumu simboli, kuri tiek izmantoti, lai apzīmētu vīriešus (zilā krāsā) un sievietes (sārtā krāsā) Dzimte ir kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu uzvedību sabiedrībā.
Jaunums!!: Dievība un Dzimte (socioloģija) · Redzēt vairāk »
Dzimums
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.
Jaunums!!: Dievība un Dzimums · Redzēt vairāk »
Erots
Erota statuja Erots (gr. Ἔρως) bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Erots · Redzēt vairāk »
Freija
Freiju nolaupījuši milži (Artūra Rakema ilustrācija, 1910) Freija ( — 'kundze') senskandināvu mitoloģijā ir auglības, kā arī mīlas un skaistuma dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Freija · Redzēt vairāk »
Freirs
Freijs jājot ar Gullinbursti. Freijs (senskandināvu jeb — 'kungs') senskandināvu mitoloģijā ir auglības dievs (Freijs ir falliska dievība).
Jaunums!!: Dievība un Freirs · Redzēt vairāk »
Friga
"Friga vērpjot mākoņus", Dž. Č. Dolmena glezna. Friga senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, dieva Odina galvenā sieva.
Jaunums!!: Dievība un Friga · Redzēt vairāk »
Gaja
Gaja Gaja (Zeme) jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija.
Jaunums!!: Dievība un Gaja · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Dievība un Grieķija · Redzēt vairāk »
Haoss
bazilikā, Lorenzo Loto (1522-1532). Haoss sengrieķu mitoloģijā ir bezformas vai tukšuma stāvoklis pirms Visuma radīšanas.
Jaunums!!: Dievība un Haoss · Redzēt vairāk »
Hēfaists
Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.
Jaunums!!: Dievība un Hēfaists · Redzēt vairāk »
Hēra
Hēra Hēra (grieķu Ἥρα vai Ἥρη) sengrieķu mitoloģijā ir viena no Olimpa dievietēm, Zeva māsa un sieva.
Jaunums!!: Dievība un Hēra · Redzēt vairāk »
Hermejs
Hermeja statuja Hermejs sengrieķu mitoloģijā ir nimfas Majas un Zeva dēls.
Jaunums!!: Dievība un Hermejs · Redzēt vairāk »
Hestija
Hestija Hestija ir uguns dieviete grieķu mitoloģijā, pavarda sargātāja.
Jaunums!!: Dievība un Hestija · Redzēt vairāk »
Himera
Himera (Apūliešu šķīvis, 350. — 340. g. p.m.ē.) Himera, Himaira ir briesmonis grieķu mitoloģijā, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam.
Jaunums!!: Dievība un Himera · Redzēt vairāk »
Hinduisms
Brahmana izpausmi Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.
Jaunums!!: Dievība un Hinduisms · Redzēt vairāk »
Iduna
"Iduna", Bernāra Evansa Vārda glezna (1905). Iduna ir jaunības un nemirstības dieviete skandināvu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Iduna · Redzēt vairāk »
Ikona (svētbilde)
Vladimiras 12. gadsimta Dievmātes ikona Ikona (no — 'attēls') ir svētbilde kristīgajā (galvenokārt pareizticīgo) baznīcā, kurā attēlotas personas vai notikumi, kas tiek uzskatīti par svētiem baznīcas vēsturē.
Jaunums!!: Dievība un Ikona (svētbilde) · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Dievība un Islāms · Redzēt vairāk »
Jūdaisms
Jūdaisms ir ebreju reliģija un kultūra, viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām.
Jaunums!!: Dievība un Jūdaisms · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Dievība un Jumis · Redzēt vairāk »
Junona
Romiešu dievietes Junonas statuja Junona, arī Jūnona romiešu mitoloģijā ir debesu dieviete, Saturna meita, Jupitera māsa un sieva, Marsa un Vulkāna māte.
Jaunums!!: Dievība un Junona · Redzēt vairāk »
Jupiters (mitoloģija)
Jupitera statuja, kas gatavota no marmora 1. gadsimta beigās. Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks.
Jaunums!!: Dievība un Jupiters (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Kārta (mitoloģija)
Ziemassvētku vakarā no augšas noraugoties uz Jēzus Kristus dzimšanu Kārta latviešu mitoloģijā kopā ar Laimu un Dēklu ir likteņa dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Kārta (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Dievība un Kristietība · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Laima · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Dievība un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Dievība un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Māra (latviešu mitoloģija)
Jēkaba Bīnes 1930. gadu glezna „Māras svētība” Anša Cīruļa sienas gleznojuma mets „Māra” Māra, saukta Mīļā Māra vai Svētā Māra ir mātes dievība latviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Māra (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Jaunums!!: Dievība un Mīts · Redzēt vairāk »
Mēness (dievība)
Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Dievība un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »
Minerva
Mozaīka, kurā attēlota Minerva Minerva romiešu mitoloģijā ir gudrības, maģijas, medicīnas, amatu un mākslas dieviete.
Jaunums!!: Dievība un Minerva · Redzēt vairāk »
Mirča Eliade
Mirča Eliade (dzimis Bukarestē, miris Čikāgā) bija rumāņu reliģijas pētnieks un rakstnieks.
Jaunums!!: Dievība un Mirča Eliade · Redzēt vairāk »
Monoteisms
kristietībā Monoteisms (mónos — 'viens' un, theós — 'dievs') jeb viendievība ir reliģiska pārliecība, ka pastāv tikai viens Dievs un atzīst tikai to, pretstatā duālismam un politeismam.
Jaunums!!: Dievība un Monoteisms · Redzēt vairāk »
Nemirstība
Džulio Romano (1492—1546). Nemirstība alegorija. Apmēram 1500. gads. Nemirstība ir dzīve fiziskā vai dvēseles formā, kas ilgst nenoteikti ilgu laiku.
Jaunums!!: Dievība un Nemirstība · Redzēt vairāk »
Neptūns (mitoloģija)
Neptūns Neptūns ir jūras dievs romiešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Neptūns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Nevainība
Viljama Adolfa Bugro glezna “Jaunava” Nevainība, arī jaunavība vai šķīstība, ir vispārināta īpašība personai, kas nav veikusi dzimumaktu.
Jaunums!!: Dievība un Nevainība · Redzēt vairāk »
Nikte
Nikte Nikte ir nakts personifikācija grieķu mitoloģijā, tās pretstats ir Hēmera (diena).
Jaunums!!: Dievība un Nikte · Redzēt vairāk »
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Jaunums!!: Dievība un Nimfa · Redzēt vairāk »
Njords
"Njords" grāmatā ''Die Helden und Götter des Nordens, oder Das Buch der sagen'' (1832). Njords skandināvu mitoloģijā ir auglības, jūras un jūrasbraucēju dievs, viens no vāniem.
Jaunums!!: Dievība un Njords · Redzēt vairāk »
Odins
Odins uz Sleipnira, iejājot Valhallā Odins (rūnās: ᚢᚦᛁᚾ) jeb Vodans (Wōdan, Wōden, Uuoden, Godan), arī Votans (senvācu: Wuotan, Wûtan), ir augstākais dievs seno ģermāņu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Odins · Redzēt vairāk »
Olimpa dievi
Olimpa dievi sengrieķu mitoloģijā bija galvenās dievības grieķu panteonā, kas dzīvoja Olimpa kalnā.
Jaunums!!: Dievība un Olimpa dievi · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Dievība un Pazeme · Redzēt vairāk »
Pārdabiskums
"Svētais Pēteris mēģina iet pa ūdeni" (1766), Fransuā Bušē glezna Pārdabiskums ir parādību vai būtņu īpašība, kas nav pakļautas dabas likumiem.
Jaunums!!: Dievība un Pārdabiskums · Redzēt vairāk »
Politeisms
Politeisms (no, poly —'daudz' un θεός theos —'dievs') jeb daudzdievība ir ticība vairākām dievībām.
Jaunums!!: Dievība un Politeisms · Redzēt vairāk »
Poseidons
Poseidona skulptūra (Kopenhāgenas osta) Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.
Jaunums!!: Dievība un Poseidons · Redzēt vairāk »
Ragnaroks
Tors un Midgarda čūska. Ragnaroks (— 'dievu liktenis') ir pasaules bojāeja un pēdējā kauja senskandināvu mitoloģijā.
Jaunums!!: Dievība un Ragnaroks · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: Dievība un Republika · Redzēt vairāk »
Rituāls
Venēcijā Rituāls ir kāds cilvēku darbību kopums, kas parasti tiek izpildīts ar simbolisku nozīmi.
Jaunums!!: Dievība un Rituāls · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dievība un Roma · Redzēt vairāk »
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Jaunums!!: Dievība un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Saule (dievība)
Lietuvas Nacionālajā muzejā Saule ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.
Jaunums!!: Dievība un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »
Senās Ēģiptes mitoloģija
Debess sfēra senās Ēģiptes mitoloģijā Senās Ēģiptes iedzīvotāji ticēja, ka bez pasaules, kurā viņi dzīvo, pastāv vēl dievu pasaule.
Jaunums!!: Dievība un Senās Ēģiptes mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Dievība un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Dievība un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Sfinksa
Senās Ēģiptes ceturtās dinastijas laikā izveidota sfinksas statuja Sfinksa ir mītisks radījums ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu.
Jaunums!!: Dievība un Sfinksa · Redzēt vairāk »
Sleipnirs
Odins Sleipnira mugurā (18. gadsimta īslandiešu rokraksts) Sleipnirs ( — 'slīdošais') senskandināvu mitoloģijā ir Odina astoņkājainais zirgs.
Jaunums!!: Dievība un Sleipnirs · Redzēt vairāk »
Tīrs
Džona Bauera glezna (1911). Tīrs senskandināvu mitoloģijā ir kara un, it īpaši, kaujas dievs.
Jaunums!!: Dievība un Tīrs · Redzēt vairāk »
Teisms
Teisms (franču: théisme, no grieķu theos "dievs") ir filozofijas mācība, saskaņā ar kuru pastāv Dievs, kas pēc savas gribas radījis pasauli un to vada.
Jaunums!!: Dievība un Teisms · Redzēt vairāk »
Templis
Ankorvats — lielākais templis pasaulē Templis jeb svētnīca ir celtne, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, tas ir, lūgšanas, upurēšanas un cita veida pasākumiem.
Jaunums!!: Dievība un Templis · Redzēt vairāk »
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Jaunums!!: Dievība un Titāni · Redzēt vairāk »
Tors (mitoloģija)
"Tora kauja pret milžiem", Mortena Eskila Vinges glezna (1872). Tors (senangļu: Þunor, senaugšvācu: Punra) senskandināvu mitoloģijā ir pērkona un auglības dievs, Odina un Jerdas dēls.
Jaunums!!: Dievība un Tors (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Trīsvienība
Somijā. Mikaels Topeliuss, 18. gadsimta beigas Trīsvienība ir doktrīna kristietībā par Dievu kā vienotu būtni, kuru veido trīs personas – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
Jaunums!!: Dievība un Trīsvienība · Redzēt vairāk »
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Jaunums!!: Dievība un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »
Vāni
Vans Freijs ar mežakuili, dzīvnieku, kas asociējas ar vaniem. Vani (senskandināvu jeb) ir viena no divām dievu grupām senskandināvu mitoloģijā (galvenā dievu grupa ir āsi).
Jaunums!!: Dievība un Vāni · Redzēt vairāk »
Velns (latviešu mitoloģija)
Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.
Jaunums!!: Dievība un Velns (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Dievība un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Dievība un Visums · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Dievība un Zevs · Redzēt vairāk »
