Ātrāk nekā pārlūku!
62 attiecības: Alans Tjūrings, Alberts Einšteins, Apgaismības laikmets, Apziņa, Īstenība, Bērtrands Rasels, Bezgalība, Datorprogramma, Dators, Duālisms, Elementārdaļiņa, Entropija, Epistemoloģija, Evolūcija, Filozofija, Fizika, Fizikāla konstante, Fundamentālā mijiedarbība, Gotfrīds Leibnics, Hipotēze, Ideālisms, Informācija, Informācijas teorija, Izgudrojums, Kārlis Popers, Klasiskā mehānika, Konrāds Cūze, Kosmoloģija, Kristiāns Volfs, Kvants, Kvantu dators, Kvantu mehānika, Laiks, Laiktelpa, Leņķiskais ātrums, Lielais sprādziens, Makss Planks, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Matērija, Materiālisms, Mīlestība, Metafizika, Modelēšana, Parapsiholoģija, Pikselis, Planka konstante, Prāta filozofija, Relativitātes teorija, Ričards Fainmens, Simulācija, ..., Spēks, Spins, Telpa, Teorija, Tilpums, Tjūringa mašīna, Varbūtība, Vīne, Vienādojums, Visums, Zinātne, 3D modelēšana. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Alans Tjūrings
Alans Matisons Tjūrings (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, loģiķis, datorzinātnieks, kriptoanalītiķis, filozofs un biomatemātiķis.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Alans Tjūrings · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Apziņa
Apziņa ir augsti attīstītas matērijas — cilvēka smadzeņu īpašība, kas nodrošina spēju psiholoģiskā darbībā atspoguļot, proti, analizēt ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu "es" no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Apziņa · Redzēt vairāk »
Īstenība
Īstenība jeb realitāte (no — 'īsts, vielisks') ir filozofijas kategorija, objektīvā esamība, konkrēti izveidojies dabas un sabiedrības vēsturisko parādību kopums.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Īstenība · Redzēt vairāk »
Bērtrands Rasels
Bērtrands Arturs Viljams Rasels, Trešais grāfs Rasels (dzimis, miris) bija britu filozofs, vēsturnieks, matemātiķis, pacifists, racionālists un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Bērtrands Rasels · Redzēt vairāk »
Bezgalība
Matemātisks simbols, ar kuru apzīmē bezgalību Bezgalība (simbols: ∞) ir jēdziens, kas apzīmē kaut ko nebeidzamu, neierobežotu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Bezgalība · Redzēt vairāk »
Datorprogramma
Datorprogramma (bieži saukta arī vienkārši par programmu) ir instrukciju saraksts, kas nosaka datoram veicamās darbības.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Datorprogramma · Redzēt vairāk »
Dators
Dators (— ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Dators · Redzēt vairāk »
Duālisms
Renē Dekarta duālisma ilustrācija. Ievade pāriet no maņu orgāniem uz epifīzi smadzenēs un tad uz nemateriālo garu. Prāta filosofijā, duālisms (no latīņu vārda duo — "divi") ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Duālisms · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Entropija
Termodinamikā ar entropiju mēra enerģijas daudzumu fiziskā sistēmā, ko nevar izmantot, lai veiktu darbu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Entropija · Redzēt vairāk »
Epistemoloģija
''Episteme'' — statuja Efesas bibliotēkā Epistemoloģija (epistḗmē — ‘zinātne’, ‘zināšanas’,, lógos — ‘prāts’), arī zināšanu teorija, izziņas teorija vai gnozeoloģija (gnósis — ‘atziņa’, ‘izzināšana’), ir mācība par zināšanām un izziņu, tā arī ir filozofijas nozare, kas pēta patiesības priekšnosacījumus.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Epistemoloģija · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikāla konstante
Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Fizikāla konstante · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gotfrīds Leibnics
Gotfrīds Vilhelms Leibnics (dzimis Leipcigā, miris Hannoverē) bija vācu matemātiķis un filozofs, kā arī jurists.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Gotfrīds Leibnics · Redzēt vairāk »
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Hipotēze · Redzēt vairāk »
Ideālisms
Ideālisms ir filozofiska nostādne, ka ārpasaule savā būtībā ir nemateriāla (garīga) un ka tā ir viena no psihes dimensijām.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Ideālisms · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Informācija · Redzēt vairāk »
Informācijas teorija
Informācijas teorija ir zinātnes nozare, kas, izmantojot matemātiskās metodes, nodarbojas ar informācijas apstrādes, pārraides un izmantošanas problēmu izpēti.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Informācijas teorija · Redzēt vairāk »
Izgudrojums
Žurnāla ''Science and Invention'' ("Zinātne un izgudrošana") 1928. gada novembra numura vāks Izgudrojums ir radošas darbības rezultātā izveidota unikāla un jauna ierīce, metode, sastāvs vai process, kam ir kāds pozitīvs pielietojums.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Izgudrojums · Redzēt vairāk »
Kārlis Popers
Kārlis Raimunds Popers (dzimis, miris) bija austriešu-britu ebreju izcelsmes filozofs un Londonas Ekonomikas skolas profesors.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kārlis Popers · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Konrāds Cūze
Konrāds Cūze (dzimis, miris), bija vācu inženieris un datorbūves pionieris.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Konrāds Cūze · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kristiāns Volfs
Kristiāns Volfs (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu filozofs, enciklopēdists, jurists un matemātiķis.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kristiāns Volfs · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu dators
Kvantu dators ir skaitļošanas ierīce, kuras darbības pamatā ir tādas kvantu mehānikas parādības kā kvantu superpozīcija (angliski: quantum superposition) un sapīti stāvokļi (angliski: entangled states).
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kvantu dators · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Laiks · Redzēt vairāk »
Laiktelpa
Laiktelpa ir fizisks modelis, kas papildina trīs telpas dimensijas ar vienu līdzvērtīgu laika dimensiju.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Laiktelpa · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Lielais sprādziens
Lielais sprādziens (attēla apakšā) un Visuma izplešanās. Lielais sprādziens ir mūsdienās bieži sastopams kosmoloģiskais skaidrojums par Visuma rašanos, hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta izveidojās Visums, Visuma attīstības sākumposms.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Lielais sprādziens · Redzēt vairāk »
Makss Planks
Makss Karls Ernsts Ludvigs Planks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Makss Planks · Redzēt vairāk »
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts
278px Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts ir privāta universitāte, kas atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Matērija · Redzēt vairāk »
Materiālisms
Materiālisms (— "nekustīgs") ir zinātniska filozofijas kustība, kas matēriju atzīst par primāru, bet apziņu par sekundāru.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Materiālisms · Redzēt vairāk »
Mīlestība
Sirds ir mīlestības simbols Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Mīlestība · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Metafizika · Redzēt vairāk »
Modelēšana
Modelēšana ir izziņas objektu izpēte balstoties uz to modeļiem; reāli eksistējošo priekšmetu, procesu vai parādību modeļu izbūve un izpēte ar mērķi saņemt šo parādību skaidrojumus, kā arī zinātnieku interesējošās parādības pareģošanai.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Modelēšana · Redzēt vairāk »
Parapsiholoģija
Krāpnieks Bugets (1840—1901) nosēdējis gadu cietumā Pētnieks Radins analizējis Metzegera "Ganzfelda metodes" rezultātus Sākotnējos parapsiholoģijas pētījumos tika izmantotas tā sauktās Zēnera kartes. 0-312-32137-6 Parapsiholoģija ((para) — 'blakus' + psiholoģija) ir disciplīna, kurā, izmantojot zinātniskas metodes, tiek apkopota, sistematizēta un analizēta informācija par paranormālām parādībām, piemēram, par psihokinēzi, gaišredzību, telepātiju, pārmiesošanos, saskarsmi ar mājdzīvniekiem (piemēram, Rūperts Šeldreiks) un citām lietām.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Parapsiholoģija · Redzēt vairāk »
Pikselis
Pikseļi ir punkti, kas var spīdēt, veidojot attēlu uz datora monitora vai televizora ekrāna; digitālā attēla vismazākais elements.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Pikselis · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Prāta filozofija
Smadzeņu frenoloģiskā kartēšana. Frenoloģija bija viens no pirmajiem veidiem noskaidrot, kā īsti darbojas smadzenes. Apziņas filosofija ir filozofijas nozare, kurā tiek pētīta prāta daba, garīgie notikumi, garīgās funkcijas, garīgās īpašības, apziņa un to saistība ar fizikālo ķermeni, galvenokārt ar smadzenēm.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Prāta filozofija · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Ričards Fainmens
Ričards Filipss Fainmens (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Ričards Fainmens · Redzēt vairāk »
Simulācija
Christer Fuglesang zemūdens simulācija EVA priekš STS-116 Simulācija ir imitācija reālas darbības aizstāšanai.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Simulācija · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Spēks · Redzēt vairāk »
Spins
Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Spins · Redzēt vairāk »
Telpa
Triju dimensiju telpa atainota kā Dekarta koordinātu sistēma, lai norādītu pozīciju telpā Telpa fizikā ir triju dimensiju (garums, platums un augstums) apvienojums, kas veido visu, ko tad arī sauc par telpu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Telpa · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Teorija · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Tilpums · Redzēt vairāk »
Tjūringa mašīna
Tjūringa mašīna ir 1936 g. angļu matemātiķa Alana Tjūringa piedāvāts matemātisks datora modelis.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Tjūringa mašīna · Redzēt vairāk »
Varbūtība
(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Varbūtība · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Vīne · Redzēt vairāk »
Vienādojums
Roberts Rekords. Šajā vienādojumā rakstīts: 14\sqrtx+\vert 15\vert.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Vienādojums · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Visums · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un Zinātne · Redzēt vairāk »
3D modelēšana
3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru.
Jaunums!!: Digitālā filozofija un 3D modelēšana · Redzēt vairāk »
