Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dinozauri

Indekss Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

60 attiecības: Analīze, Angļi, Anglija, Asinsvadi, Audi, Augšstilbs, Centrālamerika, Dienvidamerika, Dinozauru uzskaitījums, Dzīvnieki, Fosilijas, Franči, Galvaskauss, Gēns, Iguanodons, Izkārnījumi, Kauls, Kompsognats, Krīta-terciāra masveida izmiršana, Kuņģis, Ligzda, Londona, Mājas vista, Meteorīts, Minerālvielas, Mugurkaulnieki, Muzejs, Nirnberga, Ola, Paleontoloģija, Pārtika, Plēsēji, Pludmale, Putni, Putniegurņa dinozauri, Rāpuļi, Ribas, Sensācija, Siltasiņu dzīvnieks, Skābes, Skelets, Suga, Tiranozaurs, Tonna, Triceratopss, Vācija, Zauriegurņa dinozauri, Zālēdāji, Zeme, Zinātnieks, ..., Zobi, 18. gadsimts, 1820. gads, 1822. gads, 1824. gads, 1825. gads, 1837. gads, 1841. gads, 2005. gads, 2006. gads. Izvērst indekss (10 vairāk) »

Analīze

Analīze (análusis — ‘sadalīšana’) ir viena no pētīšanas metodēm, kurā galvenokārt tiek noskaidroti dažādu procesu cēloņi un sekas, kā arī ķermeņu sastāvs.

Jaunums!!: Dinozauri un Analīze · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Dinozauri un Angļi · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Dinozauri un Anglija · Redzēt vairāk »

Asinsvadi

Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.

Jaunums!!: Dinozauri un Asinsvadi · Redzēt vairāk »

Audi

vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.

Jaunums!!: Dinozauri un Audi · Redzēt vairāk »

Augšstilbs

Vīrieša labās kājas augšstilbs Augšstilbs jeb ciska ir cilvēka kājas daļa, kas atrodas starp iegurni un ceļa locītavu.

Jaunums!!: Dinozauri un Augšstilbs · Redzēt vairāk »

Centrālamerika

Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Dinozauri un Centrālamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dinozauru uzskaitījums

Dinozauru nosaukumi, tāpat kā citu dzīvnieku zinātniskie nosaukumi, tiek veidoti latīņu valodā.

Jaunums!!: Dinozauri un Dinozauru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Dinozauri un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Franči

Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.

Jaunums!!: Dinozauri un Franči · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Gēns

introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.

Jaunums!!: Dinozauri un Gēns · Redzēt vairāk »

Iguanodons

Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.

Jaunums!!: Dinozauri un Iguanodons · Redzēt vairāk »

Izkārnījumi

Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.

Jaunums!!: Dinozauri un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Dinozauri un Kauls · Redzēt vairāk »

Kompsognats

Kompsognati bija vieni no mazākajiem plēsīgajiem dinozauriem.

Jaunums!!: Dinozauri un Kompsognats · Redzēt vairāk »

Krīta-terciāra masveida izmiršana

dinozauru daļas izmiršanai. Krīta-terciāra masveida izmiršana bija liela masveida izmiršana pirms 65,5 miljoniem gadu uz krīta perioda un terciāra robežas, kurā izmira ne tikai liela dinozauru daļa, bet arī daudzas citas dzīvnieku un augu sugas un grupas.

Jaunums!!: Dinozauri un Krīta-terciāra masveida izmiršana · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Dinozauri un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Dinozauri un Ligzda · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Dinozauri un Londona · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Dinozauri un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Namībijā. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: Dinozauri un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Minerālvielas

Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.

Jaunums!!: Dinozauri un Minerālvielas · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Dinozauri un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.

Jaunums!!: Dinozauri un Muzejs · Redzēt vairāk »

Nirnberga

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.

Jaunums!!: Dinozauri un Nirnberga · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Ola · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.

Jaunums!!: Dinozauri un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Pārtika

Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.

Jaunums!!: Dinozauri un Pārtika · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Dinozauri un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Pludmale

Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.

Jaunums!!: Dinozauri un Pludmale · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Dinozauri un Putni · Redzēt vairāk »

Putniegurņa dinozauri

Putniegurņa dinozauri ir dinozauru kārta, kurā ietilpst visi tie dinozauri, kuriem iegurnis bija līdzīgs putniem.

Jaunums!!: Dinozauri un Putniegurņa dinozauri · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Dinozauri un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Ribas

Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.

Jaunums!!: Dinozauri un Ribas · Redzēt vairāk »

Sensācija

"Sensācija" ir 2006.

Jaunums!!: Dinozauri un Sensācija · Redzēt vairāk »

Siltasiņu dzīvnieks

Siltumattēls ar aukstasiņu dzīvnieku (čūsku), kas apēd siltasiņu dzīvnieku (peli). Siltasiņu dzīvnieki jeb homotermi (no (homo-) — 'tāds pats, līdzīgs' un θερμός (thermós) — 'silts, karsts') ir tādi dzīvnieki, kas, izmantojot vielmaiņas enerģiju, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru un tā nav pilnībā atkarīga no ārējās vides temperatūras, kā tas ir aukstasiņu dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Siltasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Jaunums!!: Dinozauri un Skābes · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Dinozauri un Skelets · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Dinozauri un Suga · Redzēt vairāk »

Tiranozaurs

Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).

Jaunums!!: Dinozauri un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Dinozauri un Tonna · Redzēt vairāk »

Triceratopss

Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā.

Jaunums!!: Dinozauri un Triceratopss · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Dinozauri un Vācija · Redzēt vairāk »

Zauriegurņa dinozauri

Zauriegurņa dinozauri ir dinozauru kārta, kurā ietilpst visi tie dinozauri, kuriem iegurnis bija līdzīgs ķirzakām.

Jaunums!!: Dinozauri un Zauriegurņa dinozauri · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Dinozauri un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Dinozauri un Zeme · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Dinozauri un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Dinozauri un Zobi · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Dinozauri un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: Dinozauri un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1822. gads

1822.

Jaunums!!: Dinozauri un 1822. gads · Redzēt vairāk »

1824. gads

1824.

Jaunums!!: Dinozauri un 1824. gads · Redzēt vairāk »

1825. gads

1825.

Jaunums!!: Dinozauri un 1825. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: Dinozauri un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: Dinozauri un 1841. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: Dinozauri un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Dinozauri un 2006. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dinosauria, Dinozaurs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »