Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Atmateņu dzimta, Bazīdijsporas, Cepurīšu sēnes, Cepurīte (mikoloģija), Dārza dižsardzene, Kātiņš (mikoloģija), Lapiņas (mikoloģija), Lapiņu sēnes, Lielā dižsardzene, Meiteņu dižsardzene, Mikrometrs, Mušmires, Paugurainā dižsardzene, Sarkstošā dižsardzene, Sēnalainā dižsardzene, Sēne, Sēnes, Sporas, Tipiskā suga, Trama (mikoloģija).
Atmateņu dzimta
Atmateņu dzimta (Agaricaceae) pieder bazīdijsēnēm.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Atmateņu dzimta · Redzēt vairāk »
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »
Cepurīšu sēnes
Dižā saulsardzene Cepurīšu sēnes ir nosacīts nosaukums, ar kuru populārajā literatūrā apzīmē tādus sēņu valsts organismu augļķermeņus, kuri izveido cepurīti.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Cepurīšu sēnes · Redzēt vairāk »
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Dārza dižsardzene
Dārza dižsardzene (Chlorophyllum brunneum, agrāk Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis utt., taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Dārza dižsardzene · Redzēt vairāk »
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņas (mikoloģija)
Tīmekleņu ģints (''Cortinarius'') sēnes lapiņas Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Lapiņas (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
Lapiņu sēnes
Parasta lapiņu sēne — melnganā bērzlape Saldenā pienaine uz savām lapiņām izdala pienainēm raksturīgo piensulu, kas palīdz tās atšķirt no citām sēnēm Plīvura atliekas uz Ravenela mušmires lapiņām sekstainajai gailenei himenofors sastāv no krokām, nevis no lapiņām Lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes ir cepurīšu sēņu grupa, kuru augļķermeņu cepurītes himenofors sastāv no lapiņām.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Lapiņu sēnes · Redzēt vairāk »
Lielā dižsardzene
Lielā dižsardzene, agrāk dižā saulsardzene, arī riekstene (Macrolepiota procera, agrāk Lepiota procera) ir Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Lielā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Meiteņu dižsardzene
Meiteņu dižsardzene, agrāk meiteņu saulsardzene (Leucoagaricus nympharum jeb Macrolepiota puellaris) ir Latvijā ļoti reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Meiteņu dižsardzene · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Mušmires
Mušmires (Amanita) ir aptuveni 700 sugu liela lapiņu sēņu ģints, kas pieder mušmiru dzimtai.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Mušmires · Redzēt vairāk »
Paugurainā dižsardzene
Paugurainā dižsardzene, agrāk paugurainā saulsardzene (Macrolepiota mastoidea, agrāk Lepiota umbonata u.c., pavisam Index Fungorum kopā ar varietātēm uzrāda 55 reģistrētus latīniskus šīs sugas nosaukumus) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas dižsardzeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Paugurainā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sarkstošā dižsardzene
Sarkstošā dižsardzene, agrāk sarkstošā saulsardzene (Chlorophyllum rhacodes, agrāk Macrolepiota rhacodes; par leģitīmu formu uzskata arī rachodes rhacodes vietā) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Sarkstošā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sēnalainā dižsardzene
Sēnalainā dižsardzene, agrāk sēnalainā saulsardzene (Macrolepiota excoriata) ir Latvijā bieža atmateņu dzimtas dižsardzeņu ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Sēnalainā dižsardzene · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Sēne · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Sporas · Redzēt vairāk »
Tipiskā suga
Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Tipiskā suga · Redzēt vairāk »
Trama (mikoloģija)
stobriņu slānis - himenofors. Trama jeb sēnes mīkstums mikoloģijā ir sēnes augļķermeņa iekšējā, gaļīgā daļa.
Jaunums!!: Dižsardzeņu ģints un Trama (mikoloģija) · Redzēt vairāk »
