Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Aļģirds, Dona, Ivans II Ivanovičs Skaistais, Kremlis, Kuļikovas kauja, Lietuvas lielkņaziste, Mamajs, Maskava, Maskavas kremlis, Maskavas lielkņazi, Novgorodas kņazi, Rurika dinastija, Tatāri, Tohtamišs, Tulas apgabals, Vasilijs I Dmitrijevičs, Vladimiras-Suzdaļas kņazi, Vologda, Zelta Orda, Ziemeļu Dvina.
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Dona · Redzēt vairāk »
Ivans II Ivanovičs Skaistais
Ivans II Ivanovičs Skaistais arī Joans II Skaistais, (dzimis, miris), bija Maskavas kņazs un Vladimiras lielkņazs no 1353.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Ivans II Ivanovičs Skaistais · Redzēt vairāk »
Kremlis
Pazīstamākais no kremļiem — Maskavas kremlis Kremlis ir Krievzemes vēsturiskās pilsētas senākā, visvairāk nocietinātā daļa.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Kremlis · Redzēt vairāk »
Kuļikovas kauja
Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra) Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389) Kuļikovas kauja bija militāra sadurme Zelta Ordas iekšējo cīņu laikā starp hanu Tohtamišu un karavadoni Mamaju.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Kuļikovas kauja · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Mamajs
Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Mamajs · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Maskavas kremlis · Redzēt vairāk »
Maskavas lielkņazi
Svētā Jura (Georga) attēlu. Maskavas lielkņazs Joans III 1476. gadā saplēš Ordas hana Ahmeda pieprasījumu atzīt vasaļatkarību (A. Kivšenko glezna, 19. gs. beigas) Peipusa ezerā (1472). Maskavijas lielkņazi bija Rurika dinastijai piederīgi Maskavas lielkņazistes valdnieki.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Maskavas lielkņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tohtamišs
Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā Mongoļu impērijas vasaļvalstis Tohtamišs (توقتمش,; dzimis ap 1342. gadu, miris 1406. gadā) bija Zelta Ordas hans (1380—1395), vēlāk Tjumeņas hans (1396—1406).
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Tohtamišs · Redzēt vairāk »
Tulas apgabals
Tulas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Tulas apgabals · Redzēt vairāk »
Vasilijs I Dmitrijevičs
Vasilijs I Dmitrijevičs (1371–1425) bija Maskavijas lielkņazs no 1389.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Vasilijs I Dmitrijevičs · Redzēt vairāk »
Vladimiras-Suzdaļas kņazi
Kijivas Krievzemes kņazistes 11. gadsimtā. Vladimiras-Suzdaļas lielkņaziste izveidojās no Rostovas-Suzdaļas kņazistes (kartē - ''Rostov-Suzdal''). Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Vladimiras-Suzdaļas kņazi · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Vologda · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Dmitrijs Donskis un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Dmitrijs Donskojs, Dmitrijs I, Dmitrijs I Ivanovičs (Donskojs), Dmitrijs Ivanovičs (Donskojs), Dmitrijs Joanovičs, Dmitry Donskoy, Donas Dmitrijs, Donskis, Donskoy, Svētais Dmitrijs I.
