Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Aļģirds, Aizkraukles viduslaiku pils, Alūksne, Alūksnes viduslaiku pils, Arnolds fon Fītinghofs, Ģedimins, Ķēstutis, Bartolomejs Hēneke, Brandenburgas markgrāfiste, Brodņica, Bukultu pils, Dāņu Igaunija, Dānija, Domkalna pils, Eberhards fon Monheims, Gosvins fon Hērike, Harija, Hāpsalu, Hilda Vīka, Ikšķile, Izborska, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Jelgavas komturi, Jelgavas pils, Jurģa nakts sacelšanās, Krievija, Krimuldas viduslaiku pils, Lietuvieši, Livonijas ordeņa mestri, Lugažu pils, Paide, Pleskava, Pleskavas kņazi, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rusova Livonijas hronika, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Siguldas komturi, Siguldas viduslaiku pils, Svētais Juris, Tallina, Tērvetes pilskalns, Turku, Valdemārs IV, Vanavastselīna, Vastselīna, Vācu ordenis, Vīlandes viduslaiku pils, Ventspils komturi, ..., Vezenbergas pils, Viborga, Viljandi, Ziemeļreina-Vestfālene, Zoneburgas pils, 1340. gads, 1345. gads. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Aļģirds · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364. gada 11. jūlijā) ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils (Marienburgas) komturs no 1341.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Arnolds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Ģedimins · Redzēt vairāk »
Ķēstutis
Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Ķēstutis · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »
Brandenburgas markgrāfiste
Ģerbonis Brandenburgas markgrāfiste (vācu: Markgrafschaft Brandenburg) bija valsts Svētās Romas impērijas sastāvā no 1157.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Brandenburgas markgrāfiste · Redzēt vairāk »
Brodņica
Brodņica, agrāk Štrasburga, ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes ziemeļaustrumos pie Drvencas upes.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Brodņica · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Dānija · Redzēt vairāk »
Domkalna pils
Domkalna pils ir pils Domkalnā, Tallinas vecpilsētā, Igaunijā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Domkalna pils · Redzēt vairāk »
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »
Gosvins fon Hērike
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Gosvins fon Hērike · Redzēt vairāk »
Harija
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Harija vai Harju zeme bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Harija · Redzēt vairāk »
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Hāpsalu · Redzēt vairāk »
Hilda Vīka
Hilda Vīka, arī Hilda Vīka-Eglīte (1897—1963), bija latviešu māksliniece un rakstniece.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Hilda Vīka · Redzēt vairāk »
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Ikšķile · Redzēt vairāk »
Izborska
Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Izborska · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Jelgavas komturi
Bauskas fogteja, Dobeles un Jelgavas komturejas (''Komth:Mitau'') karte. Jelgavas komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Jelgavas komturejas teritorijā 1272.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Jelgavas komturi · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Jurģa nakts sacelšanās · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Krievija · Redzēt vairāk »
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Lugažu pils · Redzēt vairāk »
Paide
Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Paide · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Svētais Juris
Svētais Juris jeb svētais Jurģis (dzimis, pēc leģendām, starp 270. un 281. gadu, miris, pēc leģendām) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Svētais Juris · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Tallina · Redzēt vairāk »
Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »
Turku
Turku jeb Obu ir pilsēta Somijas dienvidrietumos pie Auras upes ietekas Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Turku · Redzēt vairāk »
Valdemārs IV
Valdemāra IV attēls uz ķēniņa zīmoga Valdemāra IV attēls ap 1375. gadu tapušā freskā Sv.Pētera baznīcā Nestvedā, Dānijā Valdemārs IV jeb Valdemārs Aterdāgs (ap 1321.—1375.), burtiski — Valdemārs Otrā (Jaunā) diena, bija Dānijas karalis (1340—1375) un sākumā arī Dāņu Igaunijas feodālais senjors (1340—1346).
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Valdemārs IV · Redzēt vairāk »
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »
Vastselīna
Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piuzas upes krastos.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Vastselīna · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »
Vezenbergas pils
Vezenbergas pilsdrupas 1794. gadā (no Broces kolekcijas) Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma) Mūsdienu skats (2013) Vezenbergas pils jeb Rakveres pils bija Livonijas ordeņa pils Rakveres pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Vezenbergas pils · Redzēt vairāk »
Viborga
Viborga (no), līdz 1944.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Viborga · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Viljandi · Redzēt vairāk »
Ziemeļreina-Vestfālene
Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »
Zoneburgas pils
Zoneburgas pilsdrupas mūsdienās (2012). Zoneburgas pils jeb Zonenburgas pils, arī Māsi ordeņa pils, bija Livonijas ordeņa būvēta Zoneburgas fogta pils, kas kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un Zoneburgas pils · Redzēt vairāk »
1340. gads
1340.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un 1340. gads · Redzēt vairāk »
1345. gads
1345.
Jaunums!!: Burhards fon Dreilēbens un 1345. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Burchards Dreilēvs, Burhards no Dreilēbenes, Dreilēbens.
