Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Dzīvnieki

Indekss Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

183 attiecības: Abinieki, Acs, Adatādaiņi, Anatomija, Apaļmutnieki, Apendikulārijas, Asaru dzimta, Ascīdijas, Augi, Augsne, Ģints (bioloģija), Ērgļi (putni), Āfrikas ziloņi, Baktērijas, Baltais zaķis, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Bilaterāļi, Bioloģija, Blakšu kārta, Blusu kārta, Brūnais lācis, Bruņgliemeži, Celms (nozīmju atdalīšana), Cilvēks, Daba, Dabiskā vide, Daudzšūnu dzīvnieki, Daudzkāji, Dēles, Degunradži, Dzēlējodi, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzimta (bioloģija), Ehiūri, Eirāzijas bebrs, Eiropas medus bite, Elpošanas orgānu sistēma, Etoloģija, Ezers, Fizioloģija, Foronīdi, Gaļa, Gaiss, Galva, Galvaskauss, Galvkāji, Gauskāji, Gliemeži, Gliemenes, ..., Gliemji, Gremošanas orgānu sistēma, Haizivis, Hidrozoji, Hordaiņi, Inde, Istabas muša, Jūra, Jūras zvaigznes, Jūraszirnekļi, Kažokāda, Kamenes, Kauls, Kaza, Kāšgalvjtārpi, Kāja, Kārlis Linnejs, Kārta, Kinorinhi, Klase (bioloģija), Koraļļi, Ktenofori, Kukaiņi, Kurmju dzimta, Lancetnieki, Lapsa, Laputis, Lauksaimniecība, Lāpstkāji, Līdaka, Lenteņi, Maņu orgānu sistēma, Mamuti, Masa, Mati, Matoņi, Mājas cūka, Mēleņi, Meža cūka, Mežs, Medūza, Medus, Monogeneji, Mušu dzimta, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Mute, Nematodes, Nemertīntārpi, Nervu sistēma, Oga, Okeāns, Ola, Onihofori, Organisms, Parazoji, Pūču dzimta, Peles, Piens, Plakantārpi, Plakozoji, Pleckāji, Posmkāji, Posmtārpi, Prževaļska zirgs, Priāpuli, Pushordaiņi, Putni, Rauda, Rāpuļi, Sabulis, Salpu klase, Saržokļaiņi, Sarkanā grāmata, Sauszeme, Sūcējtārpi, Sūkļi, Sūneņi, Sēnes, Scifozoji, Sikspārņi, Sipunkuli, Sistemātika, Skropstiņtārpi, Skudru dzimta, Sliekas, Slimība, Spalva, Spāres, Staraiņi, Stepe, Suņi, Suga, Sumbrs, Taksonomija, Tarpāns, Tauriņi, Taurs, Tārpi, Tips (zooloģija), Tonna, Tuksnesis, Turkmēnijas kulāns, Upe, Utis, Uzvedība, Vaļi, Vaboles, Vaski, Vēži, Vēžveidīgie, Vēderskropstaiņi, Viela, Vientuļniekvēži, Vilks, Vilna, Virpotāji, Zarnas, Zarndobumaiņi, Zīdītāji, Zīds, Zeme, Zemesvēžu dzimta, Ziedmušas, Ziemeļamerika, Zilais valis, Zirnekļi, Zirnekļveidīgie, Zivis, Zobenastes, Zooloģija, 1707. gads, 1778. gads. Izvērst indekss (133 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Abinieki · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Acs · Redzēt vairāk »

Adatādaiņi

Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Anatomija · Redzēt vairāk »

Apaļmutnieki

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »

Apendikulārijas

Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »

Asaru dzimta

Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »

Ascīdijas

Ascīdijas (Ascidiacea) — hordaiņu tipa tunikātu apakštipa klase, kuras pārstāvji ir piemērojušies sēdošam dzīves veidam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ascīdijas · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Augsne · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Āfrikas ziloņi

Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bilaterāļi

Bilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder eimetazoju apakšvalstij (Eumetazoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bilaterāļi · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blusu kārta

Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Blusu kārta · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Bruņgliemeži

Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »

Celms (nozīmju atdalīšana)

Celms var būt.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Celms (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daba · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Daudzšūnu dzīvnieki

Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Daudzkāji

Daudzkāji ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzkāji · Redzēt vairāk »

Dēles

Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dēles · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Degunradži · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzēlējzarndobumaiņi

Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Ehiūri

Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ehiūri · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas grauzējs, kas apdzīvo Eiropas un Āzijas austrumu un centrālās teritorijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Elpošanas orgānu sistēma

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Etoloģija

Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Etoloģija · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ezers · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Foronīdi

Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Foronīdi · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķemeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galva · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Galvkāji

Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kas raksturojas ar bilaterālu ķermeņa simetriju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvkāji · Redzēt vairāk »

Gauskāji

Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gauskāji · Redzēt vairāk »

Gliemeži

Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemeži · Redzēt vairāk »

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemenes · Redzēt vairāk »

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemji · Redzēt vairāk »

Gremošanas orgānu sistēma

Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Haizivis · Redzēt vairāk »

Hidrozoji

Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hidrozoji · Redzēt vairāk »

Hordaiņi

Hordaiņi (Chordata) — otrmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Hordaiņi · Redzēt vairāk »

Inde

indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pietiekamā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā izraisa bojājumus, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot molekulāru vienību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Inde · Redzēt vairāk »

Istabas muša

Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Istabas muša · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūra · Redzēt vairāk »

Jūras zvaigznes

Jūras zvaigznes (Asteroidea), arī jūraszvaigznes, ir adatādaiņu tipa klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras zvaigznes · Redzēt vairāk »

Jūraszirnekļi

Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »

Kažokāda

Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kažokāda · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kauls · Redzēt vairāk »

Kaza

Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaza · Redzēt vairāk »

Kāšgalvjtārpi

Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāja · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kārta · Redzēt vairāk »

Kinorinhi

Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kinorinhi · Redzēt vairāk »

Klase (bioloģija)

Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Koraļļi

Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Koraļļi · Redzēt vairāk »

Ktenofori

Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ktenofori · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Lancetnieki

Lancetnieki (Leptocardii) ir galvhordaiņu apakštipa klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lancetnieki · Redzēt vairāk »

Lapsa

Par lapsu, lapsām sauc visus suņu dzimtas (Canidae) lapsu cilts (Vulpini) dzīvniekus, kā arī dažus dzīvniekus no suņu cilts (Canini) un suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lapsa · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Laputis · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Lāpstkāji

Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Līdaka · Redzēt vairāk »

Lenteņi

Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Lenteņi · Redzēt vairāk »

Maņu orgānu sistēma

redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Mamuti

''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mamuti · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Masa · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mati · Redzēt vairāk »

Matoņi

Matoņi ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Matoņi · Redzēt vairāk »

Mājas cūka

Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas cūka · Redzēt vairāk »

Mēleņi

Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mēleņi · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Mežs

Igaunijā Mežs ir ekosistēma, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mežs · Redzēt vairāk »

Medūza

Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Medūza · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Medus · Redzēt vairāk »

Monogeneji

Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Monogeneji · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Mugurkauls

Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mugurkauls · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Mute · Redzēt vairāk »

Nematodes

Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nematodes · Redzēt vairāk »

Nemertīntārpi

Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma. Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Oga

Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Oga · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Okeāns · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ola · Redzēt vairāk »

Onihofori

Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Onihofori · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Organisms · Redzēt vairāk »

Parazoji

Parazoji (Parazoa, Prometazoa) ir dzīvnieku apakšvalsts, kas iekļauj primitīvākos daudzšūnu organismus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Parazoji · Redzēt vairāk »

Pūču dzimta

Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Peles · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Piens · Redzēt vairāk »

Plakantārpi

Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakantārpi · Redzēt vairāk »

Plakozoji

Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakozoji · Redzēt vairāk »

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pleckāji · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Posmtārpi

Posmtārpi ir dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmtārpi · Redzēt vairāk »

Prževaļska zirgs

Prževaļska zirgs (Equus ferus przewalskii) ir zirgu dzimtas (Equidae) savvaļas zirgu pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Prževaļska zirgs · Redzēt vairāk »

Priāpuli

Priāpuli (Priapulida) ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Priāpuli · Redzēt vairāk »

Pushordaiņi

Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Pushordaiņi · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Putni · Redzēt vairāk »

Rauda

Rauda (Rutilus rutilus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rauda · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Sabulis

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sabulis · Redzēt vairāk »

Salpu klase

Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Salpu klase · Redzēt vairāk »

Saržokļaiņi

Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »

Sarkanā grāmata

Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Sūcējtārpi

Sūcējtārpi, trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18000-24000 sugu).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »

Sūkļi

Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūkļi · Redzēt vairāk »

Sūneņi

Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūneņi · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sēnes · Redzēt vairāk »

Scifozoji

Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Scifozoji · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sipunkuli · Redzēt vairāk »

Sistemātika

Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) - bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sistemātika · Redzēt vairāk »

Skropstiņtārpi

Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sliekas · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Slimība · Redzēt vairāk »

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spalva · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Spāres · Redzēt vairāk »

Staraiņi

Staraiņi (Radiata) ir dzīvnieku nodalījums, kas iekļauj sevī primitīvākos eimetazojus ar diviem šūnu slāņiem ektodermu un endodermu jeb gastrodermu, starp kuriem ir recekļaina viela — mezogleja — kas satur atsevišķas izkliedētas šūnas un kolagēnās šķiedras.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Staraiņi · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Stepe · Redzēt vairāk »

Suņi

Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Suņi · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Suga · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Taksonomija

Taksonomija (gr. taxis — izvietojums noteiktā kārtībā + nomos — likums) nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Taksonomija · Redzēt vairāk »

Tarpāns

Tarpāns (Equus ferus ferus) ir zirgu dzimtas (Equidae) savvaļas zirga (Equus ferus) Eirāzijas pasuga.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tarpāns · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi jeb dienastauriņi (Rhopalocera) ir kukaiņu grupa, kas kopīgi ar naktstauriņiem veido zvīņspārņu kārtu (Lepidoptera).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Taurs · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tips (zooloģija)

Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tonna · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Turkmēnijas kulāns

Turkmēnijas kulāns (Equus hemionus kulan) ir Āzijas savvaļas ēzeļu (Equus hemionus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Turkmēnijas kulāns · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Upe · Redzēt vairāk »

Utis

Utis var būt.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Utis · Redzēt vairāk »

Uzvedība

Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Uzvedība · Redzēt vairāk »

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaļi · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vaski

cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaski · Redzēt vairāk »

Vēži

Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēži · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēderskropstaiņi

Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Viela · Redzēt vairāk »

Vientuļniekvēži

Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Vilks

Vilks var būt.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vilks · Redzēt vairāk »

Vilna

Vilna Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru iegūst no aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, no kazām un kamieļiem.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Vilna · Redzēt vairāk »

Virpotāji

Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Virpotāji · Redzēt vairāk »

Zarnas

Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarnas · Redzēt vairāk »

Zarndobumaiņi

Aurēlija Zarndobumaiņi ir staraiņu nodalījuma grupa.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarndobumaiņi · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zīds

Zīds - diegi, kurus iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zīds · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemesvēžu dzimta

Zemesvēžu dzimta (Gryllotalpidae) ir taisnspārņu kārtas kukaiņu dzimta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zemesvēžu dzimta · Redzēt vairāk »

Ziedmušas

Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea).

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziedmušas · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Zilais valis

Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zilais valis · Redzēt vairāk »

Zirnekļi

Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļi · Redzēt vairāk »

Zirnekļveidīgie

Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļveidīgie · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobenastes

Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zobenastes · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Dzīvnieki un Zooloģija · Redzēt vairāk »

1707. gads

1707.

Jaunums!!: Dzīvnieki un 1707. gads · Redzēt vairāk »

1778. gads

1778.

Jaunums!!: Dzīvnieki un 1778. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Animalia, Dzīvnieks, Dzīvnieku valsts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »