Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Adaptācija, Arheji, Astrobioloģija, Augi, Šūnu teorija, Baktērijas, Bioloģija, Cilvēks, Civilizācija, Dabiskā vide, Džordāno Bruno, Definīcija, Dvēsele, Dzīvnieki, Eikarioti, Enerģija, Evolūcija, Filozofija, Fizikāls ķermenis, Forma, Fosilijas, Gaļēdāji, Impērija (bioloģija), Matērija, Nāve, Negadījums, Neoplatonisms, Nepietiekams uzturs, Nukleīnskābes, Olbaltumvielas, Organisms, Pašnāvība, Pitagorisms, Planēta, Prokarioti, Protisti, Saule, Sēne, Slepkavība, Slimība, Taksonomija, Vairošanās, Vīruss, Viela, Zeme, Zinātniskā fantastika, Zvaigzne.
Adaptācija
Adaptācija ir reakcija, ar kuru cilvēks maina izturēšanos atbilstoši apstākļiem, pielāgošanās apstākļiem.
Jaunums!!: Dzīvība un Adaptācija · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Dzīvība un Arheji · Redzēt vairāk »
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Jaunums!!: Dzīvība un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Dzīvība un Augi · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Dzīvība un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Dzīvība un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Dzīvība un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dzīvība un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Jaunums!!: Dzīvība un Civilizācija · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Dzīvība un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Džordāno Bruno
Džordāno Bruno (īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris), dēvēts arī par Nolieti, bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists.
Jaunums!!: Dzīvība un Džordāno Bruno · Redzēt vairāk »
Definīcija
Definīcija ( — ‘robeža’) ir jēdziena vai priekšmeta īss raksturojums, kurā ir iekļautas tā būtiskās pazīmes.
Jaunums!!: Dzīvība un Definīcija · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Dzīvība un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Dzīvība un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Dzīvība un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Dzīvība un Enerģija · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Dzīvība un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Dzīvība un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Dzīvība un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Dzīvība un Forma · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Dzīvība un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Dzīvība un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Impērija (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksonomijā impērija (arī domēns un virsvalsts) ir augstākais dzīvo organismu taksons sistēmā, ko 1990.
Jaunums!!: Dzīvība un Impērija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Dzīvība un Matērija · Redzēt vairāk »
Nāve
Amerikas pilsoņu kara laikā Pitersburgā, Virdžīnijā Nāve ir pilnīga dzīvības procesu izbeigšanās organisma šūnās un audos.
Jaunums!!: Dzīvība un Nāve · Redzēt vairāk »
Negadījums
Satiksmes negadījums Negadījums jeb nelaimes gadījums ir iepriekš neplānots notikums, kurā radušies zaudējumi, apdraudēta kāda veselība vai pat dzīvība.
Jaunums!!: Dzīvība un Negadījums · Redzēt vairāk »
Neoplatonisms
Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.
Jaunums!!: Dzīvība un Neoplatonisms · Redzēt vairāk »
Nepietiekams uzturs
Nepietiekams uzturs, arī nesabalansēts uzturs vai nepareizs uzturs, svešvārdā malnutrīcija, ir vispārīgs termins, kas apraksta virkni nosacījumu, kurus izraisa nepietiekams vai neatbilstošs uzturs, nesabalansēta diēta vai badošanās.
Jaunums!!: Dzīvība un Nepietiekams uzturs · Redzēt vairāk »
Nukleīnskābes
Nukleīnskābes jeb nukleoskābes ir polimēri, kurus veido savā starpā ar fosforskābes diestera saitēm lineāri savienoti nukleotīdi.
Jaunums!!: Dzīvība un Nukleīnskābes · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Dzīvība un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Dzīvība un Organisms · Redzēt vairāk »
Pašnāvība
Pašnāvību skaits pasaulē Pašnāvība ir darbība, kurā persona pats pārtrauc savu dzīvi.
Jaunums!!: Dzīvība un Pašnāvība · Redzēt vairāk »
Pitagorisms
Pitagorisms bija filozofijas virziens (jeb skola) Senajā Grieķijā, kas par savu ideju pamatu pieņēma Pitagora no Samosas salas pasaules skatījumu un koncepcijas, visas dabas parādības un kosmosa esamību reducējot uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
Jaunums!!: Dzīvība un Pitagorisms · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Dzīvība un Planēta · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Dzīvība un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Dzīvība un Protisti · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Dzīvība un Saule · Redzēt vairāk »
Sēne
Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.
Jaunums!!: Dzīvība un Sēne · Redzēt vairāk »
Slepkavība
Slepkavība ir prettiesiska, tīša cilvēka nogalināšana.
Jaunums!!: Dzīvība un Slepkavība · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Dzīvība un Slimība · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Dzīvība un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Dzīvība un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Dzīvība un Vīruss · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Dzīvība un Viela · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Dzīvība un Zeme · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Dzīvība un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Dzīvība un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
