20 attiecības: Arhitektūra, Historisms (arhitektūra), Jelgava, Jelgava (stacija), Johans Daniels Felsko, Kemnica, Krievijas Impērija, Kuldīga, Kuldīgas ķieģeļu tilts, Kurzemes guberņa, Liepāja, Liepājas Svētās Annas baznīca, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Pētera iela (Jelgava), Rīga, Rīgas Bulvāru loks, Saksija, Saksijas Karaliste, Vācieši, 1868. gads.
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Oto Dīce un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Historisms (arhitektūra)
Tomasa Kola glezna "Arhitekta sapnis" (1840) Historisms ir arhitektūras virziens, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Oto Dīce un Historisms (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Oto Dīce un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgava (stacija)
Jelgava (arī Jelgava I) ir svarīga mezgla stacija, kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz Rīgu, Tukumu, Liepāju, Krustpili un Šauļiem, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas.
Jaunums!!: Oto Dīce un Jelgava (stacija) · Redzēt vairāk »
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Oto Dīce un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »
Kemnica
Kemnica jeb Hemnica ir pilsēta Vācijas austrumos, Saksijas zemē, uz ziemeļiem no Rūdu kalniem.
Jaunums!!: Oto Dīce un Kemnica · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Oto Dīce un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Oto Dīce un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas ķieģeļu tilts
Tilta restaurācija 2008. gadā Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventas upi ir viens no Kuldīgas simboliem.
Jaunums!!: Oto Dīce un Kuldīgas ķieģeļu tilts · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Oto Dīce un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Oto Dīce un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Annas baznīca
Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Eduarda Veidenbauma ielā 1, Liepājā.
Jaunums!!: Oto Dīce un Liepājas Svētās Annas baznīca · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.
Jaunums!!: Oto Dīce un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle · Redzēt vairāk »
Pētera iela (Jelgava)
Pētera iela ir viena no Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar policijas ēkām, tālāk turpinās līdz Zirgu ielai.
Jaunums!!: Oto Dīce un Pētera iela (Jelgava) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Oto Dīce un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Bulvāru loks
Rīgas Bulvāru loka karte. Rīgas Bulvāru loks ir Rīgas vēsturiskās apbūves teritorija pilsētas kanāla abās pusēs, kas izveidota 19. gadsimta otrajā pusē, apbūvējot pilsētas nocietinājumu zonu.
Jaunums!!: Oto Dīce un Rīgas Bulvāru loks · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Oto Dīce un Saksija · Redzēt vairāk »
Saksijas Karaliste
Karalistes ģerbonis, 1846. gads Saksijas karte Drēzdene pirms 1900. gada Karalis Georgs ap 1900. gadu Saksijas Karaliste bija vācu valsts, kas pastāvēja no 1806.
Jaunums!!: Oto Dīce un Saksijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Oto Dīce un Vācieši · Redzēt vairāk »
1868. gads
1868.
Jaunums!!: Oto Dīce un 1868. gads · Redzēt vairāk »