116 attiecības: Acetaldehīds, Aldehīdi, Alternatīva degviela, Alumīnijs, Amonjaks, Antuāns Lavuazjē, Atmosfēra (mērvienība), Atoma kodols, Atommasa, Atomskaitlis, Ūdeņraža peroksīds, Ūdeņraža saite, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bēta sabrukšana, Binārie savienojumi, Borūdeņraži, Broms, Cinks, Deitērijs, Dirižablis, Dzelzs, Elektrolīze, Elektronegativitāte, Elektrons, Elektrovadītspēja, Elementārdaļiņa, Etanols, Etāns, Etilēns, Flogistons, Fluorūdeņradis, Fluors, Gads, Gaisa balons, Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Grams, Halogēni, Hēlijs, Heksagonālā singonija, Henrijs Kevendišs, Hidrīdi, Hidrolīze, Hlorūdeņradis, Hlors, Hromatogrāfija, Iekšdedzes dzinējs, Izotops, Jons, Kalcija hidrīds, ..., Kalcija hidroksīds, Kalcijs, Karboksilgrupa, Katalīze, Katods, Kālija fluorīds, Kipa aparāts, Kodolieroči, Kodolreakcija, Kokss, Kvarcs, Litija hidrīds, Litrs, Masa, Mēģene, Metanols, Metāli, Metāns, Mols, Neitrons, Niķelis, Normāli apstākļi, Ogļūdeņraži, Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Oksidētājs, Organiskās vielas, Peles, Platīns, Protijs, Protons, Pussabrukšanas periods, Raķešdegviela, Reducētājs, Sāļi, Sālsskābe, Sārmi, Sārmu metāli, Sārmzemju metāli, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Sekunde, Siltumvadītspēja, Skābeklis, Skābes, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Smagais ūdens, Smarža, Spirti, Sprādziens, Tauki, Trijstūra galaktika, Tritijs, Ultravioletais starojums, Vara(II) oksīds, Varš, Vērtības elektrons, Visums, Volframs, 16. gadsimts, 17. gadsimts, 1766. gads, 1783. gads, 1937. gads. Izvērst indekss (66 vairāk) »
Acetaldehīds
Acetaldehīds (etanāls, CH3CHO vai MeCHO) ir gaistošs, toksisks šķidrums ar asu, reibinošu smaku.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Acetaldehīds · Redzēt vairāk »
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Aldehīdi · Redzēt vairāk »
Alternatīva degviela
Alternatīvā degviela ir atjaunojams enerģijas resurss, kurš tiek izmantots kā transporta līdzekļa degviela.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Alternatīva degviela · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Antuāns Lavuazjē
Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Antuāns Lavuazjē · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Ūdeņradis un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Atommasa · Redzēt vairāk »
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ūdeņraža peroksīds · Redzēt vairāk »
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ūdeņraža saite · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Bēta sabrukšana · Redzēt vairāk »
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Binārie savienojumi · Redzēt vairāk »
Borūdeņraži
Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Borūdeņraži · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Broms · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Cinks · Redzēt vairāk »
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Deitērijs · Redzēt vairāk »
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Dirižablis · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Etanols · Redzēt vairāk »
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Etāns · Redzēt vairāk »
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Etilēns · Redzēt vairāk »
Flogistons
Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Flogistons · Redzēt vairāk »
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Fluorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Fluors · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Gads · Redzēt vairāk »
Gaisa balons
Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Gaisa balons · Redzēt vairāk »
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Gāze · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Grams · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Heksagonālā singonija
Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Heksagonālā singonija · Redzēt vairāk »
Henrijs Kevendišs
Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Henrijs Kevendišs · Redzēt vairāk »
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hidrīdi · Redzēt vairāk »
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hidrolīze · Redzēt vairāk »
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hlorūdeņradis · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hlors · Redzēt vairāk »
Hromatogrāfija
akrilnitrila koncentrāciju no dažādām laboratorijas vietām. Automatizēts frakciju savācējs un paraugu uzlicējs hromatogrāfijas metodēm Hromatogrāfija (no, chroma — 'krāsa' un, graphein — 'rakstīt') ir laboratorijas tehnoloģiju kopums vielu maisījumu sadalīšanai.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Hromatogrāfija · Redzēt vairāk »
Iekšdedzes dzinējs
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Iekšdedzes dzinējs · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Izotops · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Jons · Redzēt vairāk »
Kalcija hidrīds
Kalcija hidrīds (CaH2) ir kalcija un ūdeņraža binārais savienojums, kas pieder pie jonu hidrīdiem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kalcija hidrīds · Redzēt vairāk »
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kalcija hidroksīds · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Karboksilgrupa
Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Karboksilgrupa · Redzēt vairāk »
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Katalīze · Redzēt vairāk »
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Katods · Redzēt vairāk »
Kālija fluorīds
Kālija fluorīds (KF) ir cieta, kristāliska viela.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kālija fluorīds · Redzēt vairāk »
Kipa aparāts
Kipa aparāta zīmējums:a - rezervuārs (apakšējā daļa),b - reaktors (vidējā daļa),c - piltuve (augšējā daļa),d - hidroaizvars,e - gāzes novadīšanas caurulīte,f - aizbāznis šķidruma noliešanai Kipa aparāts Kipa aparāts ir universāla ierīce gāzu iegūšanai laboratorijā, iedarbojoties ar šķidrumiem uz cietām vielām.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kipa aparāts · Redzēt vairāk »
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kodolieroči · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Kokss
Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kokss · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Litija hidrīds · Redzēt vairāk »
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Jaunums!!: Ūdeņradis un Litrs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Masa · Redzēt vairāk »
Mēģene
Divu veidu mēģenes Mēģenes, iestiprinātas turētājos Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Mēģene · Redzēt vairāk »
Metanols
Metanols (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais spirts.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Metanols · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Metāli · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Metāns · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Mols · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Neitrons · Redzēt vairāk »
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Niķelis · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Peles · Redzēt vairāk »
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Platīns · Redzēt vairāk »
Protijs
Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Protijs · Redzēt vairāk »
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Protons · Redzēt vairāk »
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »
Raķešdegviela
Raķešdegviela ir viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbviela.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Raķešdegviela · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sāļi · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sārmi · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sārmzemju metāli · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sekunde · Redzēt vairāk »
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Siltumvadītspēja · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Smagais ūdens · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Smarža · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Ūdeņradis un Spirti · Redzēt vairāk »
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Sprādziens · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Tauki · Redzēt vairāk »
Trijstūra galaktika
Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Trijstūra galaktika · Redzēt vairāk »
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Tritijs · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vara(II) oksīds
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Vara(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Varš · Redzēt vairāk »
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Visums · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Ūdeņradis un Volframs · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Ūdeņradis un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Ūdeņradis un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
1766. gads
1766.
Jaunums!!: Ūdeņradis un 1766. gads · Redzēt vairāk »
1783. gads
1783.
Jaunums!!: Ūdeņradis un 1783. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Ūdeņradis un 1937. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
E949, H2, Hydrogenium, Šķidrais ūdeņradis.