Ātrāk nekā pārlūku!
8 attiecības: Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem, Akadēmiskā airēšana, Hamburga, Lisabona, Portugāle, Vācija, Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, 1900. gada vasaras olimpiskās spēles.
Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem
Astoņnieki vīriešiem (M8+) bija viena no četrām olimpiskajām disciplīnām airēšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — astoņnieki vīriešiem · Redzēt vairāk »
Akadēmiskā airēšana
Latvijas junioru izlases pārairu četrinieks. 2008 Akadēmiskā airēšana, bieži saukta vienkārši airēšana, ir ūdens sporta veids.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Akadēmiskā airēšana · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Hamburga · Redzēt vairāk »
Lisabona
Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā, kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Lisabona · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Portugāle · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Vācija (Vācijas Impērija) bija pārstāvēta 1900. vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs · Redzēt vairāk »
1900. gada vasaras olimpiskās spēles
1900.
Jaunums!!: Edgars Kacenšteins un 1900. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
