Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Augājs, Augi, Brieži, Ciklons, Coptosperma borbonicum, Dabas rezervāts, Dodo, Dzīvnieki, Egretas melnkoks, Ekosistēma, Endēms, Ganerskveinas alveja, Gravīra, Hektārs, Indijas okeāns, Invazīva suga, Jūras līmenis, Kaķis, Kaļķakmens, Koraļļi, Makaki, Mangustu dzimta, Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu salas, Maurīcija, Maurīcijas dienas gekons, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas milzu scinks, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pūce, Maurīcijas savvaļas fonds, Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis, Meža cūka, Mežs, Metrs, Oeoniella polystachys, Orhideju dzimta, Orkāna palma, Pandanus vandermeeschii, Pandānu dzimta, Polyscias maraisiana, Pudeļpalma, Raunda, Raundas gekons, Raundas scinks, Rāpuļi, Rubiju dzimta, Sala, Sārtais balodis, ..., Suga, Vulkāns, Zālēdāji, Zīdītāji, Zemiene, Zilā latānija. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Egreta un Augājs · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Egreta un Augi · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Egreta un Brieži · Redzēt vairāk »
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Jaunums!!: Egreta un Ciklons · Redzēt vairāk »
Coptosperma borbonicum
Coptosperma borbonicum ir rubiju dzimtas koks, kas endēms Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Egreta un Coptosperma borbonicum · Redzēt vairāk »
Dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.
Jaunums!!: Egreta un Dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Egreta un Dodo · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Egreta un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Egretas melnkoks
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Egretas melnkoks · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Egreta un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Egreta un Endēms · Redzēt vairāk »
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Jaunums!!: Egreta un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »
Gravīra
Albrehta Dīrera 1495. gada gravīra "Jaunava ar spāri" Gravīra (no — ‘izgriezt’) ir grafikas dobspiedes tehnika.
Jaunums!!: Egreta un Gravīra · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Egreta un Hektārs · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: Egreta un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
Invazīva suga
Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.
Jaunums!!: Egreta un Invazīva suga · Redzēt vairāk »
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Jaunums!!: Egreta un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Egreta un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Egreta un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Egreta un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Makaki
Makaki, makaku ģints (Macaca) ir viena no mērkaķu apakšdzimtas paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 23 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.
Jaunums!!: Egreta un Makaki · Redzēt vairāk »
Mangustu dzimta
Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Egreta un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »
Maskarēnu milzu bruņurupuči
Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu bruņurupuči (Cylindraspis) ir nesen izmirusi sauszemes bruņurupuču ģints, kuras pārstāvji apdzīvoja Maskarēnu salas (Maurīciju, Reinjonu, Rodrigesu) Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Egreta un Maskarēnu milzu bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Maskarēnu salas
Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Egreta un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas dienas gekons · Redzēt vairāk »
Maurīcijas fodijs
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas kupolveida bruņurupucis (Cylindraspis triserrata) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas milzu scinks
Maurīcijas milzu scinks (Leiolopisma mauritiana) ir izmirusi scinku dzimtas ķirzaka, kas bija sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas milzu scinks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pūce
Maurīcijas pūce (Mascarenotus sauzieri) ir izmirusi Maskarēna pūču suga, kas apdzīvoja Maurīcijas salu Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas pūce · Redzēt vairāk »
Maurīcijas savvaļas fonds
Maurīcijas savvaļas fonda simbols Maurīcijas piekūns Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas savvaļas fonds (angl. Mauritian Wildlife Foundation, MWF) ir nevalstiska, bezpeļņas organizācija, kas vērsta uz endēmās floras un faunas saglabāšanu Maurīcijā.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas savvaļas fonds · Redzēt vairāk »
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Egreta un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Egreta un Mežs · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Egreta un Metrs · Redzēt vairāk »
Oeoniella polystachys
Oeoniella polystachys ir orhideju dzimtas suga. Tā ir viena no divām Oeoniella ģints sugām, kuras sastopamas Indijas okeāna rietumu daļas salās.
Jaunums!!: Egreta un Oeoniella polystachys · Redzēt vairāk »
Orhideju dzimta
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Egreta un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »
Orkāna palma
Orkāna palma (Dictyosperma album) ir palmu dzimtas suga, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Egreta un Orkāna palma · Redzēt vairāk »
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Pandanus vandermeeschii · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Egreta un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Polyscias maraisiana
Polyscias maraisiana ir arāliju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Polyscias maraisiana · Redzēt vairāk »
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Jaunums!!: Egreta un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Egreta un Raunda · Redzēt vairāk »
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Jaunums!!: Egreta un Raundas gekons · Redzēt vairāk »
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Raundas scinks · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Egreta un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rubiju dzimta
Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta.
Jaunums!!: Egreta un Rubiju dzimta · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Egreta un Sala · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Egreta un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Egreta un Suga · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Egreta un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Egreta un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Egreta un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zemiene
Zemiene Zemiene ir līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).
Jaunums!!: Egreta un Zemiene · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Egreta un Zilā latānija · Redzēt vairāk »
