Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ehidnu dzimta

Indekss Ehidnu dzimta

Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).

34 attiecības: Ala, Albīnisms, Austrālija, Austrālijas ehidna, Eži, Ehidnu dzimta, Eiropas kurmis, Gills, Jaungvineja, Kaķi, Kāja, Kāpurs, Kloākaiņi, Lapsas, Latviešu valoda, Mēle, Mežs, Oža, Ola, Pīļknābis, Piens, Sauszeme, Senā Grieķija, Skudrlāči, Skudru dzimta, Sloku dzimta, Suga, Suns, Tasmanija, Tārpi, Termīti, Trusis, Varāni, Vombats.

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Ala · Redzēt vairāk »

Albīnisms

Albīns zēns Albīnisms (— ‘balts’) ir ģenētisks defekts — slimība, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Albīnisms · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Eži · Redzēt vairāk »

Ehidnu dzimta

Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Gills

Gills var būt.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Gills · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Kaķi

Kaķi, kaķu ģints (Felis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Kaķi · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Kāja · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kloākaiņi

Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »

Lapsas

Lapsas, lapsu ģints jeb īstās lapsas (Vulpes) ir viena no suņu dzimtas (Canidae) ģintīm, kas apvieno 12 sugas. To tuvākie radinieki ir vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, tām ir arī atšķirīga galvas forma — neliela un plakana. Starp acīm raksturīgs tumšāku spalvu trīsstūris. Ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apmatojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva, purns smails un smalks. Visām lapsām ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Krāsa pārsvarā ir ruda, dzeltenbrūna un tumši brūna.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Lapsas · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Mēle

Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Mēle · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Mežs · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Oža · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Ola · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Piens · Redzēt vairāk »

Sauszeme

Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Sauszeme · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Suga · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Suns · Redzēt vairāk »

Tasmanija

Tasmanija ir sala un štats Austrālijas dienvidu piekrastē.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Tasmanija · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Tārpi · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Termīti · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Trusis · Redzēt vairāk »

Varāni

Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Varāni · Redzēt vairāk »

Vombats

Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.

Jaunums!!: Ehidnu dzimta un Vombats · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ehidnas, Ehidnu apakškārta, Tachyglossa, Tachyglossidae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »