Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Aļģes, Arheji, Augi, Augu šūna, Šūnas kodols, Baktērijas, Bezdzimumvairošanās, Biomasa, Celuloze, Centriola, Centrosoma, Citoskelets, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Dzimumvairošanās, Ernsts Hekels, Grieķu valoda, Hitīns, Hloroplasts, Hromatīns, Hromosoma, Impērija (bioloģija), Kārlis Linnejs, Mejoze, Micēlijs, Mitoze, Organisms, Organismu klasifikācija, Plastīdas, Prokarioti, Protisti, Sēnes, Vakuola, Vienšūņi, Zeme.
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Eikarioti un Aļģes · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Eikarioti un Arheji · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Eikarioti un Augi · Redzēt vairāk »
Augu šūna
Augu šūnas uzbūve Augu šūnas ir eikariotiskas šūnas, kas daļēji atšķiras no citu eikariotisko organismu šūnām.
Jaunums!!: Eikarioti un Augu šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Eikarioti un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Eikarioti un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās procesa shēma Bezdzimumvairošanās jeb binārā dalīšanās ir vairošanās process, kurā nepieciešams tikai viens vecākorganisms.
Jaunums!!: Eikarioti un Bezdzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Biomasa
Granulas, kuras ražo no koksnes pārpalikumiem Biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem.
Jaunums!!: Eikarioti un Biomasa · Redzēt vairāk »
Celuloze
Celuloze (Celulozes polimerizācijas pakāpe augos var sasniegt 15000. Celulozes molekulas augu šūnā ir sakārtotas fibrillās, kurām ir struktūra ar kristāliskām īpašībām. Cilvēks un daudzi citi dzīvnieki, izņemot zālēdājus, celulozi nespēj sagremot, jo viņu gremošanas traktos neveidojas fermenti to hidrolizēšanai, tomēr celuloze ir nozīmīga pārtikas šķiedrviela.
Jaunums!!: Eikarioti un Celuloze · Redzēt vairāk »
Centriola
Trīsdimensionāls skats uz centriolu Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem.
Jaunums!!: Eikarioti un Centriola · Redzēt vairāk »
Centrosoma
Centrosoma mitozes sākumā. Iekšpusē atrodas centriolas, ārpusē - vārpstas Centrosoma ir galvenais mikrocaurulīšu veidošanās centrs šūnā.
Jaunums!!: Eikarioti un Centrosoma · Redzēt vairāk »
Citoskelets
šūnu kodoli Citoskelets (kytos — 'šūna' un σκελετός, skeletos — 'izkaltēts') ir savstarpēji saistītu mikrocaurulīšu, aktīna diedziņu un starpdiedziņu tīklojums šūnas citoplazmā, kas uztur šūnas formu un kustības.
Jaunums!!: Eikarioti un Citoskelets · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Eikarioti un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Eikarioti un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimumvairošanās
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimumvairošanās ir vairošanās veids, kad organisma pēcnācēju radīšanai ir vajadzīgas divas gametas — olšūna un spermatozoīds.
Jaunums!!: Eikarioti un Dzimumvairošanās · Redzēt vairāk »
Ernsts Hekels
Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels (Ernst Heinrich Philipp August Haeckel; dzimis, miris) bija vācu biologs, dabaszinātnieks, ārsts, filozofs, profesors un mākslinieks.
Jaunums!!: Eikarioti un Ernsts Hekels · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Eikarioti un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hitīns
Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.
Jaunums!!: Eikarioti un Hitīns · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Eikarioti un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Hromatīns
Hromatīns ir no DNS un ar to saistītām olbaltumvielām veidoti pavedieni, kas veido hromosomas.
Jaunums!!: Eikarioti un Hromatīns · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Eikarioti un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Impērija (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksonomijā impērija (arī domēns un virsvalsts) ir augstākais dzīvo organismu taksons sistēmā, ko 1990.
Jaunums!!: Eikarioti un Impērija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Eikarioti un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Mejoze
Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.
Jaunums!!: Eikarioti un Mejoze · Redzēt vairāk »
Micēlijs
Sēņotne Micēlijs (no (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē.
Jaunums!!: Eikarioti un Micēlijs · Redzēt vairāk »
Mitoze
Mitoze ( — 'diegs') ir process, kurā notiek šūnas dalīšanās divās meitšūnās.
Jaunums!!: Eikarioti un Mitoze · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Eikarioti un Organisms · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Eikarioti un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Eikarioti un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Prokarioti
Prokarioti ir lielākoties vienšūnas organismi, kam šūnās nav kodola un citu, ar membrānu pārklātu organoīdu (organellu), pretēji eikariotiem, kuriem ir šūnas kodols.
Jaunums!!: Eikarioti un Prokarioti · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Eikarioti un Protisti · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Eikarioti un Sēnes · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Eikarioti un Vakuola · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Eikarioti un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Eikarioti un Zeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Eikariots, Eukarya, Eukaryota.
