Satura rādītājs
265 attiecības: Abhāzija, Aizvēsture, Akmeņogles, Albāņu valoda, Alpi, Alumīnijs, Alva, Amerikas Savienotās Valstis, Anatolija, Angļu valoda, Apenīni, Apgaismības laikmets, Apvienotā Karaliste, Aragonas karaliste, Asīrieši, Atlantijas okeāns, Austrumeiropa, Austrumeiropas līdzenums, Avāri (senie), Azoru salas, Ģeoloģija, Ūdenstilpe, Ņeva, Āfrika, Āzija, Balkānu pussala, Baltijas jūra, Baltijas vairogs, Baltijas valstis, Baltu valodas, Basku valoda, Basku Zeme, Bādene-Virtemberga, Bosfors, Bosnija un Hercegovina, Britu salas, Bronzas laikmets, Bulgāru valoda, Centrāleiropa, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Cilvēks, Cinks, Civilizācija, Dabasgāze, Darbarīks, Dardaneļi, Daugava, Dāņu valoda, Demokrātija, Dienvidaustrumanglija, ... Izvērst indekss (215 vairāk) »
- Kontinenti
Abhāzija
Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.
Skatīt Eiropa un Abhāzija
Aizvēsture
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.
Skatīt Eiropa un Aizvēsture
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Skatīt Eiropa un Akmeņogles
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Skatīt Eiropa un Albāņu valoda
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Skatīt Eiropa un Alpi
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Eiropa un Alumīnijs
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Skatīt Eiropa un Alva
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Skatīt Eiropa un Anatolija
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Eiropa un Angļu valoda
Apenīni
Apenīni ir kalnu sistēma gandrīz visas Apenīnu pussalas garumā Itālijas un Sanmarīno teritorijās.
Skatīt Eiropa un Apenīni
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Skatīt Eiropa un Apgaismības laikmets
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Eiropa un Apvienotā Karaliste
Aragonas karaliste
Aragonas karaliste bija feodālistiska karaliste, kas laikā no 1035.
Skatīt Eiropa un Aragonas karaliste
Asīrieši
Asīrieši ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā.
Skatīt Eiropa un Asīrieši
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Eiropa un Atlantijas okeāns
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Skatīt Eiropa un Austrumeiropa
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Skatīt Eiropa un Austrumeiropas līdzenums
Avāri (senie)
Avāru kaganāta un apkārtējo valstu robežas ap 650. gadu. Avāri bija stepju klejotāju cilšu apvienība, kas Lielās tautu staigāšanas laikā iebruka dienvidaustrumu Eiropā, kur kopā ar slāviem izveidoja Avāru kaganātu (562—823).
Skatīt Eiropa un Avāri (senie)
Azoru salas
Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas veido Azoru Salu autonomo reģionu (Região Autónoma dos Açores).
Skatīt Eiropa un Azoru salas
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Skatīt Eiropa un Ģeoloģija
Ūdenstilpe
Ūdenstilpe ir dabīgs vai mākslīgs zemes virsas pazeminājums, kurā ir uzkrājies ūdens.
Skatīt Eiropa un Ūdenstilpe
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Skatīt Eiropa un Ņeva
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Eiropa un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Eiropa un Āzija
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Skatīt Eiropa un Balkānu pussala
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Eiropa un Baltijas jūra
Baltijas vairogs
Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas.
Skatīt Eiropa un Baltijas vairogs
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Eiropa un Baltijas valstis
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Eiropa un Baltu valodas
Basku valoda
Basku valoda (euskara) ir izolēta valoda, kurā galvenokārt runā aptuveni ceturtā daļa basku, kas apdzīvo Basku zemes reģionu, kas atrodas uz Spānijas—Francijas robežas Pireneju pussalas ziemeļos.
Skatīt Eiropa un Basku valoda
Basku Zeme
Basku Zeme ir viens no septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem Spānijā.
Skatīt Eiropa un Basku Zeme
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Skatīt Eiropa un Bādene-Virtemberga
Bosfors
Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).
Skatīt Eiropa un Bosfors
Bosnija un Hercegovina
Bosnijas un Hercegovinas Federācija, Serbu Republika un Brčko apriņķis Bosnija un Hercegovina ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā.
Skatīt Eiropa un Bosnija un Hercegovina
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Skatīt Eiropa un Britu salas
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā.
Skatīt Eiropa un Bronzas laikmets
Bulgāru valoda
Bulgāru valoda (pašnosaukums — български език) ir slāvu saimes, dienvidslāvu apakšgrupas valoda.
Skatīt Eiropa un Bulgāru valoda
Centrāleiropa
archive-url.
Skatīt Eiropa un Centrāleiropa
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Skatīt Eiropa un Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Skatīt Eiropa un Cilvēks
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Eiropa un Cinks
Civilizācija
Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.
Skatīt Eiropa un Civilizācija
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Skatīt Eiropa un Dabasgāze
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Skatīt Eiropa un Darbarīks
Dardaneļi
Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.
Skatīt Eiropa un Dardaneļi
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Eiropa un Daugava
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Skatīt Eiropa un Dāņu valoda
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Skatīt Eiropa un Demokrātija
Dienvidaustrumanglija
Dienvidaustrumanglija ir Anglijas reģions, kas atrodas valsts dienvidos.
Skatīt Eiropa un Dienvidaustrumanglija
Dienvideiropa
#00FF00 — Dienvideiropa Dienvideiropa ir Eiropas dienvidu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Eiropas Vidusjūras valstis Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Vatikāns (Svētais Krēsls), autonomā AK daļa Gibraltārs, kā arī Turcijas Eiropas daļa.
Skatīt Eiropa un Dienvideiropa
Dienvidosetija
Dienvidosetija (Khussar Iryston;, Samxret Oseti;, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.
Skatīt Eiropa un Dienvidosetija
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Skatīt Eiropa un Dienvidslāvija
Dienvidslāvijas kari
Dienvidslāvijas kari (1991.—2001.) bija virkne militāru konfliktu, kuru rezultātā sabruka Dienvidslāvija un izveidojās Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonijas Republika, Serbija un Melnkalne un Slovēnija.
Skatīt Eiropa un Dienvidslāvijas kari
Dināru kalniene
Dināru kalniene vai Dināru Alpi ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.
Skatīt Eiropa un Dināru kalniene
Dona
Dona ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Skatīt Eiropa un Dona
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Eiropa un Donava
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Eiropa un Dzelzs
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Skatīt Eiropa un Dzelzs laikmets
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Skatīt Eiropa un Dzintars
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Skatīt Eiropa un Eirāzija
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Eiropa un Eiropas Savienība
Eiropas tautas
Eiropas valstu galvenās valodas Eiropas tautas ir dažādas etniskās grupas, kas dzīvo Eiropā.
Skatīt Eiropa un Eiropas tautas
Eirovīzijas dziesmu konkurss
Eirovīzijas dziesmu konkurss, tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm.
Skatīt Eiropa un Eirovīzijas dziesmu konkurss
Elba
Elba jeb Laba (augšsorbu un) ir upe Centrāleiropā, kas sākas Krkonošes kalnos, Čehija ziemeļaustrumos, tālāk plūst caur Vāciju un ietek Ziemeļjūrā.
Skatīt Eiropa un Elba
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Eiropa un Elbruss
Epidēmija
Melnā nāve ir bijusi visnāvējošākā epidēmija Epidēmija (no (epidēmía), kas savukārt no ἐπί (epi) — 'starp' un δῆμος (demos) — 'tauta') ir masveida saslimšana ar kādu slimību noteiktā laika posmā un vietā.
Skatīt Eiropa un Epidēmija
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Skatīt Eiropa un Erozija
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Skatīt Eiropa un Feniķija
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Skatīt Eiropa un Franču revolūcija
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Skatīt Eiropa un Franču valoda
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Eiropa un Francija
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Skatīt Eiropa un Franki
Franku valsts
Franku valsts, arī zināma kā Franku Karaliste, vēlāk Franku impērija, bija teritorija, kurā no vēlīnā antīkā laikmeta līdz viduslaiku sākuma periodam dzīvoja un valdīja franki.
Skatīt Eiropa un Franku valsts
Gallija
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.
Skatīt Eiropa un Gallija
Gibraltārs
Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.
Skatīt Eiropa un Gibraltārs
Goti
ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.
Skatīt Eiropa un Goti
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Eiropa un Grieķija
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Skatīt Eiropa un Grieķu valoda
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Skatīt Eiropa un Gruzija
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Skatīt Eiropa un Homērs
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Eiropa un Horvātija
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Skatīt Eiropa un Hroms
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Skatīt Eiropa un Huņņi
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Eiropa un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Eiropa un Igaunija
Imigrācija
Ar imigrāciju saprot cilvēku ieceļošanu no vienas valsts citā valstī ar mērķi apmesties tajā uz dzīvi.
Skatīt Eiropa un Imigrācija
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Eiropa un Indoeiropiešu valodas
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Skatīt Eiropa un Indoirāņu valodas
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Skatīt Eiropa un Islande
Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.
Skatīt Eiropa un Islandiešu valoda
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Skatīt Eiropa un Itāļu valoda
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Eiropa un Itālija
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Skatīt Eiropa un Izraēla
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Skatīt Eiropa un Kainozojs
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Eiropa un Kalnu grēda
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Skatīt Eiropa un Karpati
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Eiropa un Kaspijas jūra
Kastīlijas karaliste
Kastīlijas karaliste 15. gadsimtā Kastīlijas un Leonas province mūsdienās Kastīlijas un Leonas karalistes ģerbonis Kastīlijas karaliste (Castilla), arī Kastīlijas-Leonas karaliste (Castilla y León) bija karaliste, kas laikā no 1035.
Skatīt Eiropa un Kastīlijas karaliste
Kaukāzs
Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.
Skatīt Eiropa un Kaukāzs
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Eiropa un Kazahstāna
Kārlis Lielais
Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.
Skatīt Eiropa un Kārlis Lielais
Kipra
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.
Skatīt Eiropa un Kipra
Klejotāji
Sergeja Prokudina-Gorska foto, ap 1910. gadu Klejotāji jeb nomadi ((nomades) — 'ganību meklētāji') ir nevietsēdīgās cilvēku kultūras, kuru dzīvesveidam raksturīga haotiska vai ritmiska pārvietošanās, mainot dzīvesvietu.
Skatīt Eiropa un Klejotāji
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Skatīt Eiropa un Komunisms
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Skatīt Eiropa un Kontinents
Korelācija
Korelācija jeb saistība ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību (t.i., vai, mainoties vienam mainīgajam, izmainās arī otrs).
Skatīt Eiropa un Korelācija
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Skatīt Eiropa un Krams
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Skatīt Eiropa un Krēta
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Eiropa un Krievija
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Eiropa un Krievu valoda
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Eiropa un Kristietība
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Skatīt Eiropa un Kvieši
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Skatīt Eiropa un Labība
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt Eiropa un Latīņu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Eiropa un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Eiropa un Latvija
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Skatīt Eiropa un Lauksaimniecība
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Skatīt Eiropa un Lādogas ezers
Lībija
Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (ادولة ليبيا ) ir valsts Ziemeļāfrikā.
Skatīt Eiropa un Lībija
Līdzenums
Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.
Skatīt Eiropa un Līdzenums
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Eiropa un Ledājs
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Eiropa un Ledus laikmets
Lielais Kaukāzs
Lielais Kaukāzs ir lielākā un augstākā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā uz Āzijas un Eiropas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru.
Skatīt Eiropa un Lielais Kaukāzs
Lielā tautu staigāšana
Ģermāņu tautu migrācijas viļņi Romas impērijas teritorijā laika posmā no mūsu ēras 100. līdz 500. gadam. Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.
Skatīt Eiropa un Lielā tautu staigāšana
Lielbritānija (sala)
Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Eiropa un Lielbritānija (sala)
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
karte Lielie ģeogrāfiskie atklājumi jeb Atklājumu laikmets ir atklājumi, kurus veica Eiropas jūrasbraucēji laika posmā no 15.
Skatīt Eiropa un Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Eiropa un Lietuva
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Eiropa un Lietuvas lielkņaziste
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Eiropa un Lietuviešu valoda
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Eiropa un Londona
Lopkopība
Lopkopība ir lauksaimniecības nozare, kurā nodarbojas ar mājdzīvnieku audzēšanu, lai iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, gaļu (piemēram, no cūkām), pienu (no govīm), vilnu (no aitām) utt.
Skatīt Eiropa un Lopkopība
Luāra (upe)
Luāra ir Francijas garākā upe.
Skatīt Eiropa un Luāra (upe)
Madride
Madride ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Eiropa un Madride
Malta
Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.
Skatīt Eiropa un Malta
Maltiešu valoda
Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.
Skatīt Eiropa un Maltiešu valoda
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Eiropa un Maskava
Mauri
Vatikāna bibliotēkā. Mauri bija viduslaiku musulmaņi, pārsvarā berberu un arābu ciltis, kas apdzīvoja Ziemeļāfrikas Magribas reģionu (mūsdienu Maroka, Alžīrija, Tunisija, Rietumsahāra, Mauritānija), Pireneju pussalu, Francijas dienvidrietumus (Langdoka-Rusijona), Sicīliju un Maltu.
Skatīt Eiropa un Mauri
Mīnojs
Inferno'' 19. gadsimta ilustrācijā Mīnojs (Minōs) sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls.
Skatīt Eiropa un Mīnojs
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Skatīt Eiropa un Mīts
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Skatīt Eiropa un Mēris
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Eiropa un Mežs
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Eiropa un Melnā jūra
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Eiropa un Metāli
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Eiropa un Mezozojs
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Skatīt Eiropa un Mieži
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Skatīt Eiropa un Monarhija
Monblāns
Monblāns (tulkojumā — "Baltais kalns") ir Alpu kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne Eiropas Savienībā.
Skatīt Eiropa un Monblāns
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Eiropa un Nafta
Nācija
Nācija (no — 'cilts, tauta') ir vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, saimnieciskā dzīve, kultūra un psiholoģijas īpatnības.
Skatīt Eiropa un Nācija
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Skatīt Eiropa un Nīderlande
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Skatīt Eiropa un Nīderlandiešu valoda
Nīla
Nīla (An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.
Skatīt Eiropa un Nīla
Neandertālietis
Neandertālietis jeb Neandertāles cilvēks (Homo neanderthalensis vai Homo sapiens neanderthalensis) ir izmirusi cilvēku ģints suga vai pasuga, kas pazīstama pēc pleistocēna atradumiem Eiropā, kā arī Rietumāzijā un Centrālāzijā.
Skatīt Eiropa un Neandertālietis
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Skatīt Eiropa un Nemuna
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Eiropa un Nokrišņi
Nordkins
Nordkins vai Kinnarudens ir kontinentālās Norvēģijas un arī kontinentālās Eiropas tālākais ziemeļu punkts.
Skatīt Eiropa un Nordkins
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Skatīt Eiropa un Norvēģu valoda
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Eiropa un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Eiropa un Padomju Savienība
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Skatīt Eiropa un Paleozojs
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Skatīt Eiropa un Paugurs
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Skatīt Eiropa un Pireneji
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Skatīt Eiropa un Pireneju pussala
Pirmais Krusta karš
Pirmais Krusta karš (1096.–1099.) bija pirmais no Krusta kariem, kas tika uzsākts 1096.
Skatīt Eiropa un Pirmais Krusta karš
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Eiropa un Pirmais pasaules karš
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Skatīt Eiropa un Pirmskembrijs
Plātņu tektonika
Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.
Skatīt Eiropa un Plātņu tektonika
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Skatīt Eiropa un Po (upe)
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Skatīt Eiropa un Poļu valoda
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Eiropa un Polija
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Skatīt Eiropa un Polijas Karaliste (1025—1385)
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Skatīt Eiropa un Portugāļu valoda
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Eiropa un Portugāle
Protobulgāri
Protobulgāri, Volgas-Kamas bulgāri jeb senie bulgāri bija tjurku tauta, daļēji klejotāju un karotāju ciltis, kuras ziedu laiki bija 7.
Skatīt Eiropa un Protobulgāri
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Skatīt Eiropa un Rūda
Rūpniecība
Tērauda lietuves rūpnīca Pensilvānijā, ASV Rūpniecība jeb industrija (— ‘rosība, darbība’) ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kura ietver dažādu preču ražošanu.
Skatīt Eiropa un Rūpniecība
Rūpnieciskā revolūcija
Rūpniecības apvērsuma attēlojums 19. gadsimta vidū Rūpnieciskā revolūcija jeb rūpniecības apvērsums bija laika periods, kas galvenokārt norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, kad uz lauksaimniecību un manufaktūrām balstītu ražošanu pamazām aizstāja fabrikas, kuras savā ražošanas procesā ietvēra automatizāciju un dažādu iekārtu izmantošanu.
Skatīt Eiropa un Rūpnieciskā revolūcija
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Skatīt Eiropa un Reformācija
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Skatīt Eiropa un Reina
Rekonkista
Vestgotu karaļa Pelaijo statuja Astūrijā. Rekonkista (Reconquista — 'atkarošana') bija gandrīz 800 gadus (539 gadi Portugālē) ilgs periods viduslaikos, kad vairākām kristiešu karalistēm izdevās pārņemt varu musulmaņu kontrolētajās teritorijās Pireneju pussalā.
Skatīt Eiropa un Rekonkista
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.
Skatīt Eiropa un Renesanse
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Eiropa un Rietumeiropa
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Skatīt Eiropa un Rietumvācija
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Eiropa un Romas impērija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Eiropa un Romas Katoļu baznīca
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Skatīt Eiropa un Romāņu valodas
Rona
Rona (izrunā) ir viena no Eiropas lielākajām upēm.
Skatīt Eiropa un Rona
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Skatīt Eiropa un Rumāņu valoda
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Eiropa un Rumānija
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Eiropa un Sanktpēterburga
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Skatīt Eiropa un Sāls
Sēna
Sēna (izrunā) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.
Skatīt Eiropa un Sēna
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Eiropa un Senā Grieķija
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Skatīt Eiropa un Senā Roma
Senpersiešu valoda
Senpersiešu, senpersu jeb vienkārši persu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Senpersiešu valoda līdzās avestai ir senākās dokumentētās irāņu valodas.
Skatīt Eiropa un Senpersiešu valoda
Serbija un Melnkalne
Serbijas un Melnkalnes Savienība (saīsinājumā СЦГ / SCG) bija Serbijas un Melnkalnes politiska apvienība, kas pastāvēja no 2003.
Skatīt Eiropa un Serbija un Melnkalne
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Skatīt Eiropa un Serbu valoda
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Eiropa un Skandināvija
Skandināvijas kalni
Skandināvijas kalni Skandināvijas pussalā Skandināvijas kalni (Fjällen jeb Kölen) ir kalnu sistēma Skandināvijas pussalā.
Skatīt Eiropa un Skandināvijas kalni
Skitija
Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.
Skatīt Eiropa un Skitija
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Eiropa un Slāvi
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Eiropa un Slāvu valodas
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Skatīt Eiropa un Slovāku valoda
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Eiropa un Slovēnija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Eiropa un Somija
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Eiropa un Somu valoda
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Skatīt Eiropa un Spāņu valoda
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Eiropa un Spānija
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Skatīt Eiropa un Stambula
Stara Planina
Stara Planina (— ‘Vecie kalni’), zināmi arī kā Balkānu kalni, ir kalnu grēda Balkānu pussalas austrumos.
Skatīt Eiropa un Stara Planina
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Skatīt Eiropa un Stepe
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Eiropa un Sudrabs
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Skatīt Eiropa un Superkontinents
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Eiropa un Svētā Romas impērija
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Eiropa un Svins
Tēbas (Grieķija)
Tēbas (Thēbai,;, Thíva) ir pilsēta Biotijā, Grieķijā.
Skatīt Eiropa un Tēbas (Grieķija)
Tektonika
Zemes tektonisko plātņu karte Tektonika ir ģeoloģijas nozare, kas izmanto plātņu tektonikas teoriju.
Skatīt Eiropa un Tektonika
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Skatīt Eiropa un Tjurku valodas
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Eiropa un Turcija
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Skatīt Eiropa un Tuvie Austrumi
Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.
Skatīt Eiropa un Ukraiņu valoda
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Eiropa un Ukraina
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Skatīt Eiropa un Ungārija
Ungārijas Karaliste
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija daudzetniska monarhija Centrālajā Eiropā, kas pastāvēja no 1000.
Skatīt Eiropa un Ungārijas Karaliste
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Skatīt Eiropa un Ungāru valoda
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Eiropa un Upe
Urāla
Urāla jeb Žaijika, agrāk Jaika, ir upe Kazahstānā un Krievijas Federācijā, tā sākas Baškortostānā, tek uz dienvidiem cauri Čeļabinskas apgabalam, strauji pagriežas uz rietumiem un tek cauri Orenburgas apgabalam, tad atkal pagriežas uz dienvidiem un plūst cauri Atirau apgabalam Kazahstānā, veidojot ģeogrāfisko Āzijas un Eiropas robežu.
Skatīt Eiropa un Urāla
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Eiropa un Urāli
Urbāns II
Pāvests Urbāns II (dzimis ap 1042. gadu, miris), īstajā vārdā Odons no Lažerī, bija Romas pāvests no līdz savai nāves dienai.
Skatīt Eiropa un Urbāns II
UTC+5
UTC+5: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+5 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Eiropa un UTC+5
UTC+6
UTC+6: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils - jūras teritorijas UTC+6 atbilst šīm laika zonām.
Skatīt Eiropa un UTC+6
Valahija
Valahijas atrašanās vieta Rumānijā Valahija ir kultūrvēsturisks reģions Rumānijas dienvidos.
Skatīt Eiropa un Valahija
Valdaja augstiene
Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.
Skatīt Eiropa un Valdaja augstiene
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Eiropa un Valsts
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Eiropa un Varš
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Skatīt Eiropa un Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Skatīt Eiropa un Vācu valoda
Vidusatlantijas grēda
Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu.
Skatīt Eiropa un Vidusatlantijas grēda
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Eiropa un Vidusjūra
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Eiropa un Viduslaiki
Vienlīdzība
Vienlīdzība ir vissvarīgākais demokrātijas un klasiskā liberālisma princips, saskaņā ar kuru visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no viņu rases, tautības, dzimuma, dzīvesvietas, sabiedrības stāvokļa, reliģiskās un politiskās pārliecības.
Skatīt Eiropa un Vienlīdzība
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Eiropa un Visla
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Eiropa un Volga
Zakopane
Zakopane ir pilsēta Polijas galējos dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Podhales reģionā, Tatru kalnu piekājē.
Skatīt Eiropa un Zakopane
Zemiene
Zemiene Zemiene ir līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).
Skatīt Eiropa un Zemiene
Zemkopība
Lauka apstrāde ar traktoru Zemkopība ir saimnieciska rakstura nodarbošanās, kas saistīta ar zemes apstrādi pārtikas kultūru audzēšanai.
Skatīt Eiropa un Zemkopība
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Skatīt Eiropa un Zevs
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Eiropa un Ziemeļeiropa
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Eiropa un Ziemeļjūra
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Skatīt Eiropa un Ziemeļmaķedonija
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Eiropa un Ziemeļu Ledus okeāns
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Skatīt Eiropa un Zinātne
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Eiropa un Zviedru valoda
.eu
.eu ir Eiropas Savienības augstākā līmeņa domēns.
Skatīt Eiropa un .eu
15. gadsimts
15.
Skatīt Eiropa un 15. gadsimts
16. gadsimts
16.
Skatīt Eiropa un 16. gadsimts
17. gadsimts
17.
Skatīt Eiropa un 17. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Eiropa un 18. gadsimts
2. gadsimts p.m.ē.
2.
Skatīt Eiropa un 2. gadsimts p.m.ē.
2. tūkstošgade p.m.ē.
Indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ekspansija. 2.
Skatīt Eiropa un 2. tūkstošgade p.m.ē.
20. gadsimts
20.
Skatīt Eiropa un 20. gadsimts
200. gads
200.
Skatīt Eiropa un 200. gads
5. gadsimts
5.
Skatīt Eiropa un 5. gadsimts
700. gads
700.
Skatīt Eiropa un 700. gads
Skatīt arī
Kontinenti
- Amerika
- Antarktīda
- Austrālija (kontinents)
- Austrālija un Okeānija
- Dienvidamerika
- Eiropa
- Indijas subkontinents
- Kontinents
- Superkontinents
- Ziemeļamerika
- Āfrika
- Āzija