Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Aļaska, Ala, Amerikas Savienotās Valstis, Čukotkas autonomais apvidus, Āzija, Beringa šaurums, Biotops, Bizoni, Brieži, Dezoksiribonukleīnskābe, Eirāzija, Eiropa, Eiropas alu lācis, Fosilijas, Hibernācija, Jukona, Kanāda, Kauls, Kilograms, Krāsa, Krievija, Lauva, Mamuti, Māls, Mežs, Metrs, Paleolīts, Plēsēji, Pleistocēns, Saha, Skelets, Skujkoku klase, Tīģeris, Vācija, Zālēdāji, Ziemeļamerika, Ziemeļbriedis, Ziloņkauls, Zirgi, Zobi.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Aļaska · Redzēt vairāk »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Ala · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Čukotkas autonomais apvidus
Čukotkas autonomais apvidus jeb Čukotka ir viens no Krievijas Federācijas autonomajiem apvidiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Čukotkas autonomais apvidus · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Āzija · Redzēt vairāk »
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Biotops · Redzēt vairāk »
Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Bizoni · Redzēt vairāk »
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Brieži · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas alu lācis
Eiropas alu lācis jeb alu lācis (Ursus spelaeus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Eiropas alu lācis · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Hibernācija
Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Hibernācija · Redzēt vairāk »
Jukona
Jukona ir viena no trijām Kanādas teritorijām, atrodas valsts ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Jukona · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Kauls · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Kilograms · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Krāsa · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Krievija · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Lauva · Redzēt vairāk »
Mamuti
''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Mamuti · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Māls · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Mežs · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Metrs · Redzēt vairāk »
Paleolīts
Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra. Paleolīts (no — 'vecs', λίθος — 'akmens') jeb senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kas ilga no aptuveni 3,3 miljoniem līdz 12 000 gadu atpakaļ, kura laikā cilvēkveidīgās būtnes sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Paleolīts · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Saha
250px Sahas Republika, saukta arī par Jakutiju, ir viena no Krievijas Federācijas republikām.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Saha · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Skelets · Redzēt vairāk »
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »
Tīģeris
Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Tīģeris · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Vācija · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziloņkauls
250px Ziloņkauls ir smags, ciets materiāls, kas veidots no dzīvnieku zobiem vai ilkņiem.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Ziloņkauls · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Eiropas alu lauva un Zobi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Eirāzijas alu lauva, Panthera leo spelaea, Panthera leo vereshchagini, Panthera spelaea, Panthera spelaea spelaea.
