Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Āpsis

Indekss Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

100 attiecības: Abinieki, Acs, Afganistāna, Aizkaukāzs, Ala, Amudarja, Anatolija, Augļi, Augi, Augsne, Auss, Austrumi, Avene, Āzija, Āzijas āpsis, Baltā krāsa, Centimetrs, Centrālāzija, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Dzirde, Eirāzijas āpši, Eirāzijas lūsis, Eiropa, Eiropas medus bite, Embrijs, Fergānas ieleja, Gaļa, Gada dzīvnieks Latvijā, Gaiss, Galva, Gliemezis, Gums, Hibernācija, Irāna, Islande, Japānas āpsis, Kamenes, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kilometrs, Kipra, Korsika, Krēta, Krievija, Kukaiņi, Lapsenes, Latvija, Latvijas Nacionālais dabas muzejs, ..., Mati, Mežs, Medus, Melnā krāsa, Nags, Nakts, Nedēļa, Norvēģija, Oža, Oga, Ola, Olšūna, Pamira-Alaja sistēma, Pandža, Pavasaris, Pēda, Pelēkais vilks, Pelēkā krāsa, Pireneju pussala, Pirksts, Plēsēji, Putni, Rāpuļi, Redze, Rieksts, Rietumi, Roda, Rudens, Sakne, Sardīnija, Sēkla, Sēne, Sermuļu dzimta, Sicīlija, Skudru dzimta, Sliekas, Suns, Tauki, Temperatūra, Turkmenistāna, Tuvie Austrumi, Vaboles, Vasara, Visēdāji, Volga, Zīdītāji, Zeme, Ziema, Ziemeļkaukāzs, Zobi. Izvērst indekss (50 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Āpsis un Abinieki · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Āpsis un Acs · Redzēt vairāk »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: Āpsis un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Aizkaukāzs

Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.

Jaunums!!: Āpsis un Aizkaukāzs · Redzēt vairāk »

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Jaunums!!: Āpsis un Ala · Redzēt vairāk »

Amudarja

Amudarja (vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu;  — Āmudaryā;, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Amudarja · Redzēt vairāk »

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Jaunums!!: Āpsis un Anatolija · Redzēt vairāk »

Augļi

Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.

Jaunums!!: Āpsis un Augļi · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Āpsis un Augi · Redzēt vairāk »

Augsne

Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.

Jaunums!!: Āpsis un Augsne · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Āpsis un Auss · Redzēt vairāk »

Austrumi

Austrumi jeb rīti ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Āpsis un Austrumi · Redzēt vairāk »

Avene

Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.

Jaunums!!: Āpsis un Avene · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Āpsis un Āzija · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Āpsis un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Baltā krāsa

Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.

Jaunums!!: Āpsis un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Āpsis un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Āpsis un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Āpsis un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Āpsis un Dzirde · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Āpsis un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Āpsis un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Āpsis un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Āpsis un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Embrijs

Mēnesi vecs cilvēka embrijs ārpusdzemdes grūtniecības laikā Embrijs ( — ‘dīglis’) ir dzīva organisma attīstības stadija, sākot ar zigotu un beidzot ar piedzimšanu vai izšķilšanos no olas (ziedaugiem — izdīgšanu no sēklas).

Jaunums!!: Āpsis un Embrijs · Redzēt vairāk »

Fergānas ieleja

Fergānas ieleja ir ap 300 km gara un līdz 170 km plata elipsveidīga starpkalnu ieplaka Centrālāzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Fergānas ieleja · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Āpsis un Gaļa · Redzēt vairāk »

Gada dzīvnieks Latvijā

Gada dzīvnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru katru gadu izraugās Latvijas Dabas muzejs.

Jaunums!!: Āpsis un Gada dzīvnieks Latvijā · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Āpsis un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Āpsis un Galva · Redzēt vairāk »

Gliemezis

Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.

Jaunums!!: Āpsis un Gliemezis · Redzēt vairāk »

Gums

Auga ''Ullucus tuberosus'' gumi Gums ir augu saknes pārveidne, kas ir sulīga un paresnināta, kā arī tajā uzkrājas rezerves barības vielas.

Jaunums!!: Āpsis un Gums · Redzēt vairāk »

Hibernācija

Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.

Jaunums!!: Āpsis un Hibernācija · Redzēt vairāk »

Irāna

Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Irāna · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Āpsis un Islande · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Āpsis un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Āpsis un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Āpsis un Kāja · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Āpsis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Āpsis un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Jaunums!!: Āpsis un Kilometrs · Redzēt vairāk »

Kipra

Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.

Jaunums!!: Āpsis un Kipra · Redzēt vairāk »

Korsika

Korsika (korsikāņu un) Francijai piederoša sala Vidusjūrā, pēc platības ceturtā lielākā (pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras).

Jaunums!!: Āpsis un Korsika · Redzēt vairāk »

Krēta

Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.

Jaunums!!: Āpsis un Krēta · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Krievija · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Āpsis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lapsenes

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.

Jaunums!!: Āpsis un Lapsenes · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Āpsis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais dabas muzejs

Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.

Jaunums!!: Āpsis un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Āpsis un Mati · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Āpsis un Mežs · Redzēt vairāk »

Medus

Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.

Jaunums!!: Āpsis un Medus · Redzēt vairāk »

Melnā krāsa

Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.

Jaunums!!: Āpsis un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Āpsis un Nags · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Āpsis un Nakts · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Āpsis un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Āpsis un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Āpsis un Oža · Redzēt vairāk »

Oga

Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).

Jaunums!!: Āpsis un Oga · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Āpsis un Ola · Redzēt vairāk »

Olšūna

Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.

Jaunums!!: Āpsis un Olšūna · Redzēt vairāk »

Pamira-Alaja sistēma

Pamira-Alaja sistēma ir kalnzeme Centrālāzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Pamira-Alaja sistēma · Redzēt vairāk »

Pandža

Pandža ir upe Centrālāzijā, viena no Amudarjas satekupēm.

Jaunums!!: Āpsis un Pandža · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Āpsis un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pēda

Vīrieša pēda. Pēda ir kājas apakšējā daļa, kas nodrošina balsta un kustības funkcijas.

Jaunums!!: Āpsis un Pēda · Redzēt vairāk »

Pelēkais vilks

Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Āpsis un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »

Pelēkā krāsa

Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.

Jaunums!!: Āpsis un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »

Pireneju pussala

Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.

Jaunums!!: Āpsis un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »

Pirksts

Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.

Jaunums!!: Āpsis un Pirksts · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Āpsis un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Āpsis un Putni · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Āpsis un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Āpsis un Redze · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Āpsis un Rieksts · Redzēt vairāk »

Rietumi

Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Āpsis un Rietumi · Redzēt vairāk »

Roda

Roda (Ródos) ir sala Grieķijā, atrodas Egejas jūras austrumos.

Jaunums!!: Āpsis un Roda · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Āpsis un Rudens · Redzēt vairāk »

Sakne

pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.

Jaunums!!: Āpsis un Sakne · Redzēt vairāk »

Sardīnija

Sardīnija (izrunā) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš.

Jaunums!!: Āpsis un Sardīnija · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Āpsis un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēne

Rožsārtās bērzlapes Par sēni var uzskatīt jebkuru pie sēņu valsts sugām piederošo dzīvo būtni.

Jaunums!!: Āpsis un Sēne · Redzēt vairāk »

Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Āpsis un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Sicīlija

Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.

Jaunums!!: Āpsis un Sicīlija · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Āpsis un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Jaunums!!: Āpsis un Sliekas · Redzēt vairāk »

Suns

Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.

Jaunums!!: Āpsis un Suns · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Āpsis un Tauki · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Āpsis un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Turkmenistāna

Turkmenistāna ir valsts Centrālāzijā.

Jaunums!!: Āpsis un Turkmenistāna · Redzēt vairāk »

Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.

Jaunums!!: Āpsis un Tuvie Austrumi · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Āpsis un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Āpsis un Vasara · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Āpsis un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Volga

Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).

Jaunums!!: Āpsis un Volga · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Āpsis un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Āpsis un Zeme · Redzēt vairāk »

Ziema

Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.

Jaunums!!: Āpsis un Ziema · Redzēt vairāk »

Ziemeļkaukāzs

Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.

Jaunums!!: Āpsis un Ziemeļkaukāzs · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Āpsis un Zobi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Eiropas āpsis, Eirāzijas āpsis, Meles meles.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »