Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Elektrons

Indekss Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (élektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

33 attiecības: Antidaļiņa, Atoma kodols, Atommasas vienība, Atoms, Dž. Dž. Tomsons, Dzintars, Elektriskais lādiņš, Elektriskā strāva, Elektronu konfigurācija, Elektronu mākonis, Elektronvolts, Elementārdaļiņa, Enerģija, Fermioni, Fundamentālā mijiedarbība, Gaismas ātrums, Jons, Kilograms, Kulons, Kvarki, Leptoni, Masa, Masas skaitlis, Masas—enerģijas proporcionalitāte, Mions, Molekula, Neitrīno, Orbitāle, Pozitrons, Protons, Spins, Standartmodelis, Tau daļiņa.

Antidaļiņa

Katram daļiņu tipam eksistē antidaļiņa ar pretējām īpašībām, tādām kā elektriskā lādiņa zīme (piemēram, elektronam ir negatīvs elektriskais lādiņš un antielektronam jeb pozitronam ir pozitīvs lādiņš) un citas īpašības, kā barionu skaitlis vai leptonu skaitlis.

Jaunums!!: Elektrons un Antidaļiņa · Redzēt vairāk »

Atoma kodols

Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).

Jaunums!!: Elektrons un Atoma kodols · Redzēt vairāk »

Atommasas vienība

Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.

Jaunums!!: Elektrons un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Elektrons un Atoms · Redzēt vairāk »

Dž. Dž. Tomsons

Sers Džozefs Džons Tomsons (Sir Joseph John Thomson), bieži saukts Dž.

Jaunums!!: Elektrons un Dž. Dž. Tomsons · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Elektrons un Dzintars · Redzēt vairāk »

Elektriskais lādiņš

Elektrisko lādiņu fizikā apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »

Elektriskā strāva

Elektriskā strāva - daļiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.

Jaunums!!: Elektrons un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »

Elektronu konfigurācija

Elektronu konfigurācija atomfizikā un kvantu ķīmijā ir elektronu stāvokļa aizpildījums daudzelektronu atoma elektronu apvalkā.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu konfigurācija · Redzēt vairāk »

Elektronu mākonis

Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »

Elektronvolts

Elektronvolts (saīsināti eV) ir enerģijas ārpussistēmas mērvienība, kas plaši tiek lietota atomfizikā, kvantu fizikā un citās fizikas nozarēs.

Jaunums!!: Elektrons un Elektronvolts · Redzēt vairāk »

Elementārdaļiņa

standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.

Jaunums!!: Elektrons un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Elektrons un Enerģija · Redzēt vairāk »

Fermioni

Elementārdaļiņu "standartmodelis" (angliski) Fermioni (no itāļu fiziķa Enriko Fermi uzvārda) ir daļiņas ar pusveselu spina vērtību.

Jaunums!!: Elektrons un Fermioni · Redzēt vairāk »

Fundamentālā mijiedarbība

Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.

Jaunums!!: Elektrons un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »

Gaismas ātrums

Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.

Jaunums!!: Elektrons un Gaismas ātrums · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Elektrons un Jons · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Elektrons un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kulons

Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.

Jaunums!!: Elektrons un Kulons · Redzēt vairāk »

Kvarki

Kvarki ir elementārdaļiņas, no kurām sastāv hadroni.

Jaunums!!: Elektrons un Kvarki · Redzēt vairāk »

Leptoni

Leptoni (- viegls, plāns) - elementārdaļiņas ar pusveselu spinu, kas nepiedalās stiprajā mijiedarbībā.

Jaunums!!: Elektrons un Leptoni · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Elektrons un Masa · Redzēt vairāk »

Masas skaitlis

Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.

Jaunums!!: Elektrons un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »

Masas—enerģijas proporcionalitāte

Masas—enerģijas proporcionalitāte fizikā, it īpaši vispārīgajā un speciālajā relativitātes teorijā, ir ķermeņa masu un enerģiju sasaistoša formula, kas pazīstama arī kā Einšteina formula.

Jaunums!!: Elektrons un Masas—enerģijas proporcionalitāte · Redzēt vairāk »

Mions

Mions (mī(mez)ons) ir nestabils leptons, ko apzīmē ar grieķu burtu μ (precīzāk - μ−).

Jaunums!!: Elektrons un Mions · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Elektrons un Molekula · Redzēt vairāk »

Neitrīno

Neitrīno ( — 'neitroniņš') ir stabilas elementārdaļiņas, kas pieder pie neitrālajiem leptoniem ar pusveselu spinu.

Jaunums!!: Elektrons un Neitrīno · Redzēt vairāk »

Orbitāle

Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.

Jaunums!!: Elektrons un Orbitāle · Redzēt vairāk »

Pozitrons

Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.

Jaunums!!: Elektrons un Pozitrons · Redzēt vairāk »

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.

Jaunums!!: Elektrons un Protons · Redzēt vairāk »

Spins

Spins fizikā ir elementārdaļiņas vai atoma kodola iekšējās kustības daudzuma moments.

Jaunums!!: Elektrons un Spins · Redzēt vairāk »

Standartmodelis

Elementārdaļiņu standartmodelis (angļu valodā) Standartmodelis elementārdaļiņu fizikā ir teorija, kura apraksta stipro mijiedarbību, vājo mijiedarbību un elektromagnētisko spēku fundamentālās mijiedarbības.

Jaunums!!: Elektrons un Standartmodelis · Redzēt vairāk »

Tau daļiņa

Tau daļiņa jeb tau leptons (apzīmē ar grieķu burtu τ) ir nestabila elementārdaļiņa - smagākais no pazīstamajiem leptoniem.

Jaunums!!: Elektrons un Tau daļiņa · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Elektroni.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »