Satura rādītājs
48 attiecības: Alumīnijs, Alva, Augsne, Cinks, Džeimss Maksvels, Dzīvsudrabs, Dzelzs, Dzintars, Elektriskais lauks, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektrons, Fizikāls lielums, Germānijs, Grafīts, Hendriks Lorencs, Ideāla gāze, Impulss, Invariants, Irīdijs, Kinētiskā enerģija, Kvarcs, Laukums, Magnijs, Maiņstrāva, Marmors, Molibdēns, Niķelis, Nihroms, Oms, Platīns, Porcelāns, Pozitrons, Protons, Sīmenss, Selēns, Silīcijs, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stikls, Sudrabs, Supravadītspēja, Svārstības, Svins, Tērauds, Temperatūra, Varš, Volframs, Zelts.
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Elektrovadītspēja un Alumīnijs
Alva
Alva ir ķīmiskais elements ar simbolu Sn un atomskaitli 50.
Skatīt Elektrovadītspēja un Alva
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Elektrovadītspēja un Augsne
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Elektrovadītspēja un Cinks
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Elektrovadītspēja un Džeimss Maksvels
Dzīvsudrabs
Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.
Skatīt Elektrovadītspēja un Dzīvsudrabs
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Elektrovadītspēja un Dzelzs
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Skatīt Elektrovadītspēja un Dzintars
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Elektrovadītspēja un Elektriskais lauks
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Skatīt Elektrovadītspēja un Elektriskā pretestība
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Elektrovadītspēja un Elektriskā strāva
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Elektrovadītspēja un Elektrons
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Skatīt Elektrovadītspēja un Fizikāls lielums
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Skatīt Elektrovadītspēja un Germānijs
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Skatīt Elektrovadītspēja un Grafīts
Hendriks Lorencs
Hendriks Antons Lorencs (dzimis, miris) bija nīderlandiešu fiziķis, kas 1902.
Skatīt Elektrovadītspēja un Hendriks Lorencs
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Skatīt Elektrovadītspēja un Ideāla gāze
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Skatīt Elektrovadītspēja un Impulss
Invariants
Invariants ir lielums, kas paliek nemainīgs, piemēram, kādā norisē vai apstākļos(franču valodā vārds invariant nozīmē nemainīgs).
Skatīt Elektrovadītspēja un Invariants
Irīdijs
Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77.
Skatīt Elektrovadītspēja un Irīdijs
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Elektrovadītspēja un Kinētiskā enerģija
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Elektrovadītspēja un Kvarcs
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Skatīt Elektrovadītspēja un Laukums
Magnijs
Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.
Skatīt Elektrovadītspēja un Magnijs
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Skatīt Elektrovadītspēja un Maiņstrāva
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Skatīt Elektrovadītspēja un Marmors
Molibdēns
Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.
Skatīt Elektrovadītspēja un Molibdēns
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Elektrovadītspēja un Niķelis
Nihroms
Elektriskā plīts, kas silda ar nihroma vadu. Nihroms ir niķeļa un hroma nemagnētisks sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa ir niķelis un kurš var saturēt arī citus metālus, parasti dzelzi.
Skatīt Elektrovadītspēja un Nihroms
Oms
Oms (Ω) ir elektriskās pretestības mērvienība SI sistēmā, tā nosaukta par godu vācu fiziķim Georgam Simonam Omam.
Skatīt Elektrovadītspēja un Oms
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Elektrovadītspēja un Platīns
Porcelāns
Zili balti nokrāstots porcelāna šķīvis no Mingu Dinastijas Porcelāns ir balta (parasti) saķepusi masa ar blīvu, gaismcaurlaidīgu (plānā slānī), ūdensnecaurlaidīgu un gāznecaurlaidīgu drumstalu, kas sastāv no augstvērtīga māla, kvarca smiltīm un laukšpata.
Skatīt Elektrovadītspēja un Porcelāns
Pozitrons
Pozitrons (no - pozitīvs un "-trons" - elektrona nosaukuma daļa) ir elektrona antidaļiņa.
Skatīt Elektrovadītspēja un Pozitrons
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Elektrovadītspēja un Protons
Sīmenss
Sīmenss ir elektrovadītspējas SI mērvienība, kas nosaukta vācu zinātnieka Vernera fon Sīmensa vārdā.
Skatīt Elektrovadītspēja un Sīmenss
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Skatīt Elektrovadītspēja un Selēns
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Skatīt Elektrovadītspēja un Silīcijs
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Skatīt Elektrovadītspēja un Starptautiskā mērvienību sistēma
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Skatīt Elektrovadītspēja un Stikls
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Skatīt Elektrovadītspēja un Sudrabs
Supravadītspēja
Supravadītspēja ir strāvas vadīšana bez pretestības.
Skatīt Elektrovadītspēja un Supravadītspēja
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Skatīt Elektrovadītspēja un Svārstības
Svins
Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.
Skatīt Elektrovadītspēja un Svins
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Elektrovadītspēja un Tērauds
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Skatīt Elektrovadītspēja un Temperatūra
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Elektrovadītspēja un Varš
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Elektrovadītspēja un Volframs
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Skatīt Elektrovadītspēja un Zelts
Zināms kā Elektriskā vadītspēja, Elektrovadāmība, Konduktivitāte, Metālu un pusvadītāju elektrovadītspēja, Strāvas vadītspēja, Vadītspēja, Īpatnējā elektrovadītspēja, Īpatnējā vadītspēja.