Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Frīdla Rindere

Indekss Frīdla Rindere

Frīdla Rindere (dzimusi Benzingere; lietotas arī vārda formas Frīda Rindere un Elfrīde Rindere; Šrobenhauzene — Minhene) bija Vācijas starptautiskā meistare šahā (1957), daudzkārtēja Vācijas sieviešu šaha čempione.

21 attiecības: Štutgarte, Buenosairesa, Kira Zvorikina, Marija Albuleca, Minhene, Nona Gaprindašvili, Oberhauzene, Otrais pasaules karš, Plovdiva, Rietumvācija, Splita, Starptautiskais meistars, Starptautiskā Šaha federācija, Vācija, Vera Menčika, 1. sieviešu šaha olimpiāde, 1939. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm, 1959. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm, 1962. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm, 2. sieviešu šaha olimpiāde, 3. sieviešu šaha olimpiāde.

Štutgarte

Štutgarte (švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Štutgarte · Redzēt vairāk »

Buenosairesa

Buenosairesa ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Buenosairesa · Redzēt vairāk »

Kira Zvorikina

Kira Zvorikina (Mikolajiva, Ukraina -, Maskava, Krievija) bija Krievijas starptautiskā lielmeistare šahā (WGM, 1977).

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Kira Zvorikina · Redzēt vairāk »

Marija Albuleca

Marija Albuleca (Breila — Ploješti) bija Rumānijas starptautiskā lielmeistare šahā (1985).

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Marija Albuleca · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Minhene · Redzēt vairāk »

Nona Gaprindašvili

Nona Gaprindašvili (dzimusi, Zugdidi, Gruzijas PSR) ir Gruzijas starptautiskā lielmeistare (GM, 1978), starptautiskā sieviešu lielmeistare šahā (WGM, 1976).

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Nona Gaprindašvili · Redzēt vairāk »

Oberhauzene

Oberhauzene — pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē, netālu no Beļģijas un Nīderlandes robežas.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Oberhauzene · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Plovdiva

Plovdiva ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidu daļā, Augštrāķijas līdzenumā pie Maricas upes.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Plovdiva · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Splita

Splita ir pilsēta Horvātijā, Dalmācijas vidusdaļā pie Adrijas jūras.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Splita · Redzēt vairāk »

Starptautiskais meistars

Starptautiskais meistars ir nosaukums (tituls), kuru par noteikta kvalifikācijas normatīva izpildi attiecīgi šahistiem vai dambretistiem piešķir starptautiskās šaha un dambretes federācijas.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Starptautiskais meistars · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Šaha federācija

Starptautiskā Šaha federācija (— FIDE) ir pasaulē vadošā šaha organizācija, kas apvieno 170 nacionālās šaha organizācijas.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Starptautiskā Šaha federācija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Vācija · Redzēt vairāk »

Vera Menčika

Vera Menčika (Maskava -, Londona) bija Čehoslovākijas un Apvienotās Karalistes šahiste, pirmā pasaules čempione (1927—1944).

Jaunums!!: Frīdla Rindere un Vera Menčika · Redzēt vairāk »

1. sieviešu šaha olimpiāde

1. sieviešu šaha olimpiāde Emenā. 1.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 1. sieviešu šaha olimpiāde · Redzēt vairāk »

1939. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm

Pasaules šaha čempiones nosaukuma izcīņas septītais turnīrs notika 1939.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 1939. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm · Redzēt vairāk »

1959. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm

1959.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 1959. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm · Redzēt vairāk »

1962. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm

1962.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 1962. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm · Redzēt vairāk »

2. sieviešu šaha olimpiāde

Splitas panorāma 2.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 2. sieviešu šaha olimpiāde · Redzēt vairāk »

3. sieviešu šaha olimpiāde

3.

Jaunums!!: Frīdla Rindere un 3. sieviešu šaha olimpiāde · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Elfriede Rinder, Elfrīde Rindera, Elfrīde Rindere, Frieda Rinder, Friedl Benzinger, Friedl Rinder, Frīda Rindere, Frīdla Benzingere, Rinder, Rindere.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »