Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Acetilēns, Apriņķojuma periods, Apvienotā Karaliste, Astronoms, Atmosfēra, Blīvums, Britu salas, Cassini-Huygens, Celsija grāds, Dabiskais pavadonis, Džons Heršels, Diena, Diena (laikraksts), Diona (pavadonis), Dzīvība, Etna, Geizers, Ilgonis Vilks, Kelvins, Kilometrs, Kosmiskā telpa, Krons, Latvijas Sabiedriskais medijs, Ledus, LU Akadēmiskais apgāds, Masa, Mēness, Metāns, Mikroorganismi, Mimass (pavadonis), Molekula, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Oglekļa dioksīds, Okeāns, Olimpa dievi, Orbīta, Orbītas ekscentricitāte, Pakistāna, Propāns, Romiešu mitoloģija, Saturna gredzeni, Saturna pavadoņi, Saturns (mitoloģija), Saturns (planēta), Saule, Saules sistēma, Sengrieķu mitoloģija, Sicīlija, Slāpeklis, Starpplanētu zonde, ..., Stunda, Tallina, Tētija (pavadonis), Teleskops, Titāni, Titāns (pavadonis), Viļņa, Viljams Heršels, Voyager 1, Voyager 2, Vulkāns, Zeme, Zemestrīce, 18. gadsimts, 1980. gadi. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Acetilēns · Redzēt vairāk »
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Astronoms · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Blīvums · Redzēt vairāk »
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Britu salas · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Celsija grāds
Celsija grāds (°C) ir temperatūras mērvienība.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Celsija grāds · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Džons Heršels
Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) bija angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Džons Heršels · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Diena · Redzēt vairāk »
Diena (laikraksts)
Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita, iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā).
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Diena (laikraksts) · Redzēt vairāk »
Diona (pavadonis)
Diona ir Saturna pavadonis, ko atklājis Džovanni Kasīni 1684.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Diona (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Etna
Etna, arī Montdžibello vai Munčibedu, ir aktīvs stratovulkāns Itālijā, Sicīlijas austrumos, Mesīnas un Katānijas pilsētu tuvumā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Etna · Redzēt vairāk »
Geizers
Strokkura geizers Īslandē Geizers ir karstais avots, kam raksturīga neregulāra karstā ūdens vai tvaika izšaušanās no Zemes dzīlēm.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Geizers · Redzēt vairāk »
Ilgonis Vilks
Ilgonis Vilks (dzimis) ir Latvijas astronoms, pedagoģijas zinātņu doktors, vairāku mācību grāmatu autors, astronomijas pasniedzējs augstskolā, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, Latvijas Astronomijas biedrības valdes loceklis, Eiropas Astronomijas izglītības asociācijas biedrs, Starptautiskās Astronomijas savienības biedrs.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Ilgonis Vilks · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Kosmiskā telpa
Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »
Krons
Krons ar sirpi rokā Rubensa glezna, kurā Saturns jeb Krons apēd vienu no saviem bērniem Krons (sengrieķu valodā: Κρόνος, Krónos) sengrieķu mitoloģijā bija Urāna (debess) un Gajas (zeme) dēls.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Krons · Redzēt vairāk »
Latvijas Sabiedriskais medijs
Latvijas Sabiedriskais medijs ir ilglaicīgs plāns, "kas paredz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio sadarbību un pakāpenisku integrāciju, lai veidotu 21.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Latvijas Sabiedriskais medijs · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Ledus · Redzēt vairāk »
LU Akadēmiskais apgāds
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienība, kas izdod akadēmisko literatūru atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un LU Akadēmiskais apgāds · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Mēness · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Metāns · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Molekula · Redzēt vairāk »
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija
Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Okeāns · Redzēt vairāk »
Olimpa dievi
Olimpa dievi sengrieķu mitoloģijā bija galvenās dievības grieķu panteonā, kas dzīvoja Olimpa kalnā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Olimpa dievi · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orbītas ekscentricitāte
Orbītu piemēri ar dažādām ekscentricitātēm Orbītas ekscentricitāte ir orbītas formu raksturojošs parametrs.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Orbītas ekscentricitāte · Redzēt vairāk »
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Pakistāna · Redzēt vairāk »
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Propāns · Redzēt vairāk »
Romiešu mitoloģija
Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Romiešu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Saturna gredzeni
Saturna gredzeni ir plašākie planētu gredzeni Saules sistēmā, kas ir izveidojušies ap Saturnu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saturna gredzeni · Redzēt vairāk »
Saturna pavadoņi
Tabulā norādīti Saturna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saturna pavadoņi · Redzēt vairāk »
Saturns (mitoloģija)
16. gadsimta gravīra, kurā attēlots Saturns Saturns ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saturns (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saturns (planēta) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Stunda · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Tallina · Redzēt vairāk »
Tētija (pavadonis)
Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Teleskops · Redzēt vairāk »
Titāni
Reja, Krona sieva, viens no titāniem Titāni (Titãnes) sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Titāni · Redzēt vairāk »
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Titāns (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Voyager 1
Voyager 1 ir kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai, viens no Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Voyager 1 · Redzēt vairāk »
Voyager 2
Voyager 2 ir starpplanētu zonde, kas bija paredzēta Saules sistēmas ārējo planētu pētīšanai, viens no diviem Voyager programmas aparātiem.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Voyager 2 · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemestrīce
Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un Zemestrīce · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
1980. gadi
1980.
Jaunums!!: Encelads (pavadonis) un 1980. gadi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Encelads, Encelāds, Encelāds (pavadonis).
